Alexander Rolof “Laika liecinieki”

Publicēts: 17.01.14

 

Aleksandrs Rolofs dzimis 1969. gadā Liepājā. Jau bērnības gados izrādīja lielu interesi par glezniecību. 1985.–1989. gadā mācījies Liepājas politehnikumā. 1992. gadā pārcēlās uz dzīvi Vācijā. Turpmākos savus dzīves gadus mākslinieks raksturo kā „intensīvu sevis meklēšanas laika posmu tēlotājmākslas jomā”. No 2008. līdz 2012. gadam studējis Bohumas Tēlotājmākslas un mākslas terapijas institūta Grafikas un glezniecības fakultātē. 2012.-2013. gadā apmeklēja prof. P. Zonenvenda (Sonnenwend) meistarklasi. A. Rolofs pastāvīgi piedalās izstādēs un ir sarīkojis arī vairākas personālizstādes.

Izstādē „Laika liecinieki” ir apskatāmi trīs tematiski vienoti darbu cikli, kuri izpildīti dažādos manierēs – konstruktīvās glezniecības, abstraktās glezniecības un kolāžas tehnikās.

Konstruktīvās glezniecības darbi ir apvienoti ciklā ar nosaukumu „Prosa”. Šajos darbos mākslinieks dalās pārdomās par prosas audzēšanas tradīciju, kuras vēsturiskā sākotne meklējama Mongolijā un Ķīnā jau pirms 5000 gadu. Gadsimtu gaitā prosa bija cilvēku ikdienas uztura pamats Āzijā, Ziemeļāfrikā un Dienvideiropā.

Darbu cikls „Krāmu tirgus”, kurš izpildīts kolāžas tehnikā, ir A. Rolofa pārdomas par lietu pasauli, kas ir cilvēkam apkārt. Paaudzes izmirst un viss, ko tās ir saudzējušas un glabājušas, nokļūst izgāztuvē vai, labākajā gadījumā, krāmu tirgū. Šie mākslinieka darbi ir sava veida mākslinieka mēģinājums izglābt šīs lietas, paildzināt to mūžu vai pat piešķirt tām jaunu dzīvi. Visus materiālus, kas izmantoti šajos darbos, mākslinieks iegādājies dažādos Eiropas krāmu tirgos.

Abstraktās glezniecības cikls ”Makrokosms” veltīts laika liecībām, kuras mākslinieks novērojis, apmeklējot Vācijas pilsētu Gerlicu un pētot tur senu, nerestaurētu ēku fasādes. Ģerlica ir ļoti sena pilsēta ar unikālu arhitektūru un vēsturi. Pilsētas daiļās ēku fasādes ir piedzīvojušas gan priekus, gan bēdas, un katrs vēstures notikums atstājis uz tām savas pēdas. Šeit mākslinieks atklājis brīnumainu cilvēku radīto virsmu makrokosma pasauli, taču šīs virsmas iznīcina laiks. Šis ir „makrokosms”, kam pievērš uzmanību, runājot par kaut kā beigām un kaut kā jauna sākumu.