Baņuta Ancāne. PORTRETI

Publicēts: 18.04.16

Portrets dažādos laikos ir bijis kopts un plaši pielietots tēlotājmākslas žanrs, kuru var uzskatīt arī par vienu no interesantākajiem veidiem, kā piesaistīt gan skatītāja, gan paša mākslinieka uzmanību.

Neraugoties uz laikmetīgās mākslas spēku un ietekmi mākslā, nojaucot tiltus starp stiliem un žanriem, portrets tiek plaši pielietots mūsdienās – kā grafikā un glezniecībā, tā fotogrāfijā un video mākslā.

Līdzīgi kā citos mākslas veidos arī grafikā 20. gs. 70. gadi ir ražīgs laiks portreta žanra izkopšanā, un nenoliedzami šajos gados spilgti uzplaukst grafiķes Baņutas Ancānes litogrāfijas, kas tiek drukātas uz Mākslinieku nama litogrāfijas preses, kura 50. gados ir atvesta no Daugavpils…

Latgales klātbūtne kompozīcijās un mākslinieces izkoptais tehniskais paņēmiens ar īpašu, tikai viņai raksturīgu krāsu slāņojumu litogrāfijā un īpašo “graudu”, runā par spēku, pārliecību, gribēšanu un milzīgu pacietību.

Arī pati māksliniece nāk no Latgales – no skaistās Latvijas pierobežas pilsētas Kārsavas, kur viņa piedzima 1941. gadā. Līdz astoņu gadu vecumam B. Ancāne kopā ar vecākiem dzīvo Subatē, bet viņas turpmākais mācību un studiju, kā arī dzīves posms aizrit Rīgā.

Baņutas Ancānes kā izcilas portreta un klusās dabas žanra kopējas grafikā vārds ir zelta burtiem ierakstāms Latvijas grafikas zelta laikmetā, taču māksliniece pie tā neapstājas un turpina savu grafisko domu pastelī, akvarelī, ejot laikam līdzi, bet vienlaikus arī saglabājot savu stingro nostāju tēlu un laukumu tēlojumā kompozīcijā un rodot harmoniju ar to, kas attēlots.

Kopš 1961. gada māksliniece ir sarīkojusi vairākas personālizstādes Latvijā un ārvalstīs, kā arī aktīvi piedalījusies grupu izstādēs un saņēmusi nozīmīgus apbalvojumus un atzinības.

 

Māris Čačka