Ineses Āboliņas, Skaidrītes Cihovskas, Violetas Jātnieces, Izabellas Krolles, Kornēlijas Ozoliņas un Silvijas Šmidkenas izstāde “ĶĪPSALAS KERAMIKA”

Publicēts: 17.07.15


Ineses Āboliņas, Skaidrītes Cihovskas, Violetas Jātnieces, Izabellas Krolles, Kornēlijas Ozoliņas un Silvijas Šmidkenas izstāde

“ĶĪPSALAS KERAMIKA”

Ķīpsalas keramika – 20. gadsimta otrās puses latviešu mākslas un kultūras fenomens, kas veidojis vairākas keramiķu paaudzes un ļāvis nostiprināties latviešu tradīcijām keramikā, kā arī tapt laikmetīgajai keramikai Latvijā. Tas ir tilts, kas savienoja tradicionālo un profesionālo keramiku, no abām paņemot labāko, un šo tiltu būvējuši cilvēki, mākslinieki.

Par māla mīlestības salu Ķīpsala sāka veidoties 1945. gadā, kad Latgales podnieks Staņislavs Kaļva iekārtoja tur darbnīcu kādā no vecajām mājām, tāpēc varētu teikt, ka Ķīpsalas keramika šogad, 2015. gadā, svin vienu no savām jubilejām, proti, 70 gadus. Vēlāk, 1951. gadā, Staņislavs Kaļva pārcēlās uz bijušo zivju kūpinātavu Balasta dambī 34. Ņemot vērā savu latgalisko izcelsmi, toreiz darbnīca tika dēvēta par „Latgales keramiku”. 1954. gadā darbnīca tika pievienota kombinātam „Māksla” un kļuva par vienu no tā radošās ražošanas cehiem. Kopš tā laika darbnīca vairākkārt mainīja nosaukumu, mainīja statusu, arī izskatu, iegūstot plašas telpas un izstāžu zāli, taču pašlaik tā ikvienam ir pazīstama kā „Ķīpsalas keramika”. 1964. gadā Ķīpsalas keramikas darbnīcā sāk strādāt pārsvarā radoši, pamazām atsakoties no ražošanas. Šis ir arī laiks, kad Ķīpsalā sāk strādāt keramiķu paaudze, kas būtiski mainījusi Latvijas laikmetīgās keramikas attīstības tendences, kļūstot par sava veida akadēmiju topošajiem māksliniekiem viscaur Latvijā.

Pagājuša gadsimta 70. un 80. gados no Ķīpsalas nākušie keramiķi nepārtraukti lika skanēt Latvijas vārdam Eiropā – viņi saņēma godalgas un apbalvojumus starptautiskajās izstādēs, kā arī piedalījās simpozijos un citos pasākumos. Kopš sākotnes Ķīpsalas keramikas darbnīcās ir strādājuši vairāk nekā četrdesmit keramiķi, un katrs no viņiem lielākā vai mazākā mērā padomju laikā, nosacītā informatīvā vakuuma apstākļos, pats radīja profesionālās keramikas mākslas tēlu Latvijā, kas rezultātā izveidojās par visnotaļ konkurētspējīgu parādību.

Izstādē piedalās mūsu zelta laikmeta mākslinieces – Inese Āboliņa, Skaidrīte Cihovska, Violeta Jātniece, Izabella Krolle, Kornēlija Ozoliņa un Silvija Šmidkena –, kuras joprojām strādā Ķīpsalas keramikas darbnīcās, kā arī rīko izstādes un piedalās citos mākslas dzīves pasākumos. Izstādes ietvaros tiek atvērta arī Silvijas Šmidkenas grāmata „Mūsu Ķīpsala” – sarunas un atmiņas par Ķīpsalas grupas māksliniekiem, par viņu bērnības atmiņām, par viņu mākslu, dzīvi un sadzīvi. Stāstu veido Silvijas Šmidkenas pierakstītās intervijas un atmiņas par māksliniekiem un mākslas pasaules norisēm Rīgā un Latvijā, kas pierakstītas kopš 20. gadsimta 80. gadiem līdz pat šai dienai.

www.rotkocentrs.lv