JEĻENA VOLKOVA “NOSTALĢIJA”

Publicēts: 25.03.14

JEĻENA VOLKOVA

NOSTALĢIJA

Jeļena Volkova dzimusi 1949. gada 18. aprīlī Valmierā, kur pavadīja arī pirmos divus savas dzīves mēnešus. Bērnības un jaunības gadus tēlniece pavadījusi Rīgā, kur absolvēja vidusskolu, lietišķās mākslas vidusskolas dekoratīvās tēlniecības un dizaina nodaļu, kā arī ar izcilību „stājtēlniecības” nodaļu Latvijas Mākslas akadēmijā.  Skolas gados Jeļena apmeklēja tautas mākslas studiju, un jau 14 gadu vecumā par M. Gorkija vecās Izergilas portretu  māksliniecei tika piešķirts tautas tēlniecības meistara goda nosaukums. Pēc Latvijas Mākslas akadēmijas absolvēšanas J. Volkovas diplomdarbs „Vācu skulptora Ernesta Barlaha figurālais portrets” tika eksponēts PSRS tēlniecības diplomdarbu izstādē Maskavā, kur ieguva pirmo vietu.

Neraugoties uz to, ka pēc augstskolas absolvēšanas jaunajai tēlniecei piedāvā tēlnieku mākslinieciskās padomes priekšsēdētājas amatu kombinātā „Māksla”, kā arī nodrošina ar darbnīcu telpām, viņa pieņem lēmumu pārcelties dzīvot uz Daugavpili. Kopš 1977. gada talantīga tēlniece, māksliniece un grafiķe dzīvo un strādā Daugavpilī. Pirmā J. Volkovas darba vieta Daugavpilī bija Tirdzniecības pārvalde, kur viņa strādāja pie oriģināliem veikalu un kafejnīcu interjeriem. Drīzumā viņai tika piešķirtas darbnīcu telpas, kur māksliniece varēja izpausties radoši.

1977. gadā Jeļena sāka aktīvi piedalīties visās nozīmīgākās tēlniecības izstādēs, galvenokārt Rīgā. Tajā pašā gadā republikas izstādē par portretu „Dēliņš” māksliniece ieguva prēmiju un tika uzņemta Latvijas Jauno mākslinieku savienībā.

No 1980. līdz 1988. gadam J. Volkova strādāja pie monumentāli dekoratīvās tēlniecības ansambļa „Latgale, mēs – tavi bērni” (8 objekti) un tam pieguļošās teritorijas labiekārtošanas projekta. Šis mākslas darbs, kuram Latvijā nav analogu, ir unikāls gan savā iecerē, gan tektoniskajā izpildījumā. Ansamblis ir veltīts Latgales bērniem un atrodas Saskaņas pamatskolas pagalmā. Diemžēl kompozīcijas vizuālo efektu un ilgtspējību mazina tās materiāls – neizturīgs baltais cements dabīgā smilšakmens vietā.

Īstenojot savu sapni, no 1988. līdz 1993. gadam pilsētas centrā pie katoļu baznīcas Jeļena īsteno Skulptūru dārza projektu, kurš ar pašvaldības atbalstu tiek realizēts sadarbībā ar pilsētas komunālo saimniecību. Skulptūru dārzā, kurš tolaik tika atzīts par labāko Latvijā, tika novietoti labākie Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Armēnijas un Krievijas tēlnieku darbi.  Diemžēl pilsētniekus šis parks priecēja neilgi – neskarta palika vienīgi parka telpa, savukārt dažas skulptūras tika neatgriezeniski izdemolētas, citas – pamatīgi sabojātas… Viena no izdzīvojušajām skulptūrām ir J. Volkovas granītā radītais darbs „Ikars, rīts” (tas joprojām grasās lidot).

2004. gadā pilsētas centrā, A. Pumpura skvērā, pie Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcas tika uzstādīts piemineklis Nevainīgajiem sarkanā terora upuriem. Pieminekļa autors – J. Volkova. Netālu no šīs vietas, Vienības pamatskolas pagalmā, atrodas vēl viens J. Volkovas darbs – A. Pumpuram veltītā granīta piemiņas zīme „Lāčplēsis”.

Jāatzīmē, ka daudzi talantīgās tēlnieces akmens, bronzas un koka darbi atrodas Latvijas Mākslas fonda, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja, kā arī privātajās kolekcijās Latvijā un ārpus tās. Kopš 1977. gadā Jeļena Volkova pastāvīgi piedalās visās nozīmīgākajās izstādēs Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē un citviet Latvijā, kā arī ārvalstīs – Lietuvā, Baltkrievijā, Vācijā, Nīderlandē un Zviedrijā. Viņas daiļrade vienmēr ir saistoša klasiskās tēlniecības cienītājiem. Izstādē „Nostalģija” ir eksponēti stājtēlniecības darbi, kuri galvenokārt tapuši 20.gs. un kuri atspoguļo mākslinieces harismātisko personību. Visi izstādē skatāmie darbi ir radīti dažādos materiālos.

 

 

www.rotkocentrs.lv