Juris Utāns “Flai- Ļetalka- Fly”

Publicēts: 16.11.13

 

Gleznotāja Jura Utāna izstādes nosaukumā “Flai- Ļetalka- Fly” ir ietverti vairāki vēstījuma līmeņi. Pirmkārt, tas ir  kalambūrs – vārdu spēle ar angļu – krievu vārdiem latviešu izloksnē, kas globalizācijas laikmetā tiek lietoti starptautiskā saziņas manierē un ir veltīti Utāna iemīļotam tēlam –  mušai, kura ir patstāvīgs viņa darbu “liriskais varonis”. Otrkārt, izteikumam ir simolisks saturs, jo kā domā pats autors: ”…mēs visi esam spējīgi lidot, būtība ir viena, tikai mūsu dvēseles un prāti ir ierobežoti un aizdomīgi”. Treškārt, izstādes nosaukuma intonācija precīzi atspoguļo Jura Utāna dzīves uztveres filozofiju – pakacināt sabiedrību ar vieglprātīgu intonāciju, kas neuzliek nekādu atbildību.

Jura Utāna1 mākslas uzdevums vienmēr ir bijis izsist laikabiedrus no komforta zonas. Iespējams, iemesli tam meklējami personības raksturā, jo laikam ejot, šī tiecība nemazinās. Jau mācoties Latvijas Mākslas akadēmijā Utāns bija aktīvs mākslinieks, kas piedalījās izstādēs un ātri iemantoja popularitāti un atzinību. Tas bija sociālisma laiks, kad dzīvi kontrolēja padomju ideoloģija un absurdo un pretrunīgo varēja pavēstīt tikai alegorijās un zemtekstos, jo kritizēt padomju iekārtu bija bīstami. Mākslas darbu saturs Utānam vienmēr ir bijis svarīgs, taču ne mazāku uzmanību mākslinieks veltījs gleznu formālai kvalitātei – Utāns bija skolojies pie izciliem Mākslas akadēmijs pedagogiem, kas jau dzīves laikā ieguva Latvijas mākslas  klasiķu slavu –  Induļa Zariņa, Borisa Bērziņa, Eduarda Kļaviņa u.c.  Juris Utāns savā mākslā vienmēr ir bijis sociāli aktīvs, padomju periodā to rakstoja noteiktu tēlu sistēma, kuru kā propagandas līdzekli izmantoja padomju dzīves kurētāji, taču jau laikā, kad Utāns gleznoja rūpnīcu strādnieku darba ainas, parādījās autora interese par Hieronīmu Bošu un metafiziku.”Utāna iecienītie rūpniecisko elementu un dabas naivitātes kontrasti noder par cīņas arēnu sapņa atmodinātiem briesmoņiem: kara, slepkavību, mītisku briesmu personificējumiem,” rakstīja kritiķis Pēteris Bankovskis.2

Laikā, kad notika sabiedriskās iekārtas maiņa un Latvija kļuva par neatkarīgu valsti, fundamentāli izmainījās dzīves noteikumi. Tas skāra arī māksliniekus un Utāna tematiskā glezniecība, kas agrāk vaiņagojās ar valsts pasūtījumiem, kļuva neaktuāla un viņš gandrīz neizstādījās. Taču dzīves piespēlētās situācijas, kur ideālu melīgums un apšaubāmā rīcības ētika sāka dot bagātīgu materiālu pārdomām, Utānu atgrieza viņa provokātora statusā un tapa jauni darbi, kas ar pilnu jaudu izspēlē viņa groteskas un ironijas meistara talantu. Konfrontāciju ideoloģijas līmenī aizstāja personības degradācijas un privātas kompromisa apogejas, kuru attēlojums liek sabiedrībai justies nekomfortabli, nepatikā saviebties un noskurināties.

Jura Utāna mākslai ir raksturīgas sirreālas situācijas un noskaņas. Tajā pašā laikā mēs redzam daudz ko no tā, kas ir mums apkārt. Lai sakairinātu skatītāju uztveri, mākslinieks iedarbina iracionālu apziņas slāni, kas intensificē situāciju, kas mudinātu bez “rozā brillēm”paskatīties uz apkārt notiekošo un ieraudzīt “pārsteidzošo” apkārtējā īstenībā.

Izstādes ekspozīciju veido 2012-2013.gados radīti darbi, kuri darināti Jura Utāna personālizstādei Latvijas Nacionālā Mākslas muzejā noritējušai personālizstādei “Utāns glezno un uzvar!” 2012. gadā un speciāli Daugavpils Marka Rotko mākslas centra izstādei radīti darbi.

Diāna Barčevska, mākslas zinātniece, kuratore

1 Juris Utāns ir beidzis Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (1977) un LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1984), studijas turpinājis PSRS Mākslas akadēmijas Eduarda Kalniņa un Borisa Bērziņa meistardarbnīcā (1987-1990). Kopš 1987. gada viņš ir Latvijas Universitātes Pedagoģijas Psiholoģijas un Mākslas fakultātes lektors.

2 Bankovskis P. Brīdis mākslas izstādē // Padomju Jaunatne. – 1987. – 2. janv. – 3. lpp.