Latgales reģiona mākslas dienu izstāde „VAI NU IR, VAI NU NAV!”

Publicēts: 13.05.14

 

„VAI NU IR, VAI NU NAV!” – šīgada Latgales reģiona mākslas dienu izstādes vienojošais temats Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā un vienlaikus arī mūžsens jautājums par to, kas ir un kas nav māksla, par to, kādai tai jābūt, lai tā tiktu dēvēta par mākslu. Šis jautājums ir aktuāls ikvienam māksliniekam un mākslas cienītājam. Tas ir jautājums, uz kuru nav atbildes, taču atbildēt uz to mēģina daudzi.

Mūsu ēras sākumā Atēnu domātājs Dionīsijs Areopagīts mākslai piedēvēja pārjutekliskā skaistuma īpašību, no kuras izriet vispārējs valdzinājums ikvienam un kur skaistais ir labiekārtotības un graciozitātes cēlonis, kas izstaro līdzīgi gaismai savu starojumu, kas visu dara skaistu. Tieši tāpēc tas visus pievelk un attiecina uz visiem savu vienotību.

18. gadsimtā Apgaismības filosofs Imanuels Kants uzskatīja, ka mākslai ir jābūt raksturīgam garīgumam jeb dzīvinošam principam, rotaļīgumam, kas turpinās pats no sevis. Savukārt garīgums ir ģēnijam piemītošs talants izteikt neizsakāmo dvēseles stāvokli un padarīt to par vispārēji izpaužamu – tam nepieciešama spēja uztvert ātri izzūdošo iztēles spēli.

Tuvāk mūsdienām 20. gadsimta vācu filosofs Martins Heidegers mākslu raksturoja kā dzejojumu, kura būtība ir patiesības iedibināšana; māksla ir patiesības tapšana un notikšana. Tas ir veids, kā sākas un top vēsture.

Pastāv prātojumi, ka mākslas darbs, tiklīdz tas ir pabeigts, vairs nepieder māksliniekam. Tāpēc ikviens šīs izstādes apmeklētājs tiek aicināts uz dialogu ar pašu mākslas darbu, tiek aicināts mēģināt izprast to, ko mākslinieks tajā vēlējies rādīt, ko viņš izjuta un par ko domāja,  radot mākslas darbu. Taču tas ir sarežģīts darbs: skatītājs ir trešā persona, kuras uztveri nemitīgi ietekmē personīgās sajūtas, asociatīvajiem vizuālajiem tēliem mijiedarbojoties ar šībrīža emocionālo fonu.