STADT!RAUM!KUNST

Publicēts: 17.01.14

 

2012. gada maijā Gerlicas (Görlitz)  administratīvais reģions rīkoja  starptautisko plenēru  STADT!RAUM!KUNST ar tēmu PILSĒTA!TELPA!MĀKSLA, kura saistīta ar Gerlicas pilsētas unikālo vēsturisko apbūvi. No kultūras vēstures viedokļa pilsēta ir ideāls kultūrvēsturisko vērtību kopums. Plenēra gaitā iedvesmu saviem mākslas darbiem Gerlicā smēlās mākslinieki no Vācijas, Latvijas, Polijas, Portugāles, Šveices un Čehijas.

Ja mēs ļaujam plenēra izstādes PILSĒTA!TELPA!MĀKSLA (STADT!RAUM!KUNST) darbiem piepildīt mūsu sajūtas, mēs intuitīvi attālināmies no ‘brīvdabas glezniecības’ jēdziena un sāksam saprast to, ka šo mākslinieku tikšanās galvenais mērķis bija arhitektūras, vēstures, sociālās un garīgās ainavas telpiskās pieredzes nodošana. Sākotnēji tika aplūkoti sekojoši jautājumi: Vai iespaidīga arhitektūra traucēs iedomātajai telpai mākslinieka uztveres sajūtā un tādējādi aizkavēs radošo procesu? Vai mākslinieki spēj un vēlas izvairīties no arhitektūras nepārvaramā valdzinājuma, kas dominē pār visu pārējo, vai arī tas nozīmē, ka viņi ir spiesti atteikties no šīs tematikas?

No vienas puses, tematika PILSĒTA!TELPA!MĀKSLA sniedz zināmu brīvību, taču, no otras puses, tiek veidota tematiski saskaņota izstāde. Un vispār – vai eksistē augstāka līmeņa abstrakti kritēriji, kas, ja varētu tā teikt, nosaka pilsētas raksturu, neiesaistot arhitektoniskos elementus?

Jā! Ir divi praktiski pamatkomponenti, kuriem vācu pilsētai Gerlicai būtu jāpateicas par savu izaugsmi un līdz ar to, raugoties no ekonomikas viedokļa, arī par ēku būvniecību: vadmalas ražotāju ģildei, ka arī augam, pazīstamam kā „krāsu mēle” (no latīņu val. isatis tinctoria), ko izmantoja, kā jau to norāda pats nosaukums, tekstīliju krāsošanai zilā krāsā un kas simbolizē Gerlicas spēcīgo vadmalas krāsotāju monopolu 15. un 16. gs.

Tādā veidā plenēra un izstādes simboliskie vardi AUDUMS + ZILĀ KRĀSA kļūst par vienkāršu formulu, vadošo materiālu un vadošo krāsu uz vietas tapušiem mākslas darbiem, tādējādi kļūstot arī par tematiski vienojošo faktoru noslēguma izstādei. Tika radīti darbi, kas ir saistīti ar konkrētu vietu un telpu, mākslinieciskās uztveres fenomenu, kur mijās pagātne un tagadne, kā arī izdoma un realitāte kļūst neizšķiramas viena no otras.

Īsas piezīmes, kas šeit ir piedāvātas kā komentāri par mākslinieku darbiem, var sniegt tikai mājienu par nelielu daļu no tā, ko filozofs Reinhards Knodts ir aprakstījis kā nekomunikatīvu “elementu, kas iedvesmo neparastumu.” Māksla tās patiesākajā nozīmē faktiski nevar būt „komunicējama” tāpēc, ka tai piemītošais spēks ir lielāks nekā tas, kas piemīt saziņai. Sazināšanās var sniegt tikai šauru skatījumu uz mākslas fenomenu. Šeit parādās arī trešais mākslas mērķis – izvairīgs, nesaistāms “elements, kas iedvesmo neparastumu”-, kam piemīt spēja iejūsmināt, un tas iziet ārpus saziņas starp mākslinieku un vērotāju, to var piedzīvot tikai no savas personīgas pieredzes.

Pazīt kultūras elementus ir vienmēr lietderīgi, taču patiesi svarīgi ir, ieklausoties iekšējā balsī, izveidot individuālu viedokli un ieņemt savu pozīciju. Sensoriskā uztvere, piedzīvojot kaut ko, kas parāda īpaši intensīvu, cildenu izaugsmi, prasa saprātīgu uzvedību. Būt izglītotam nozīmē, ka cilvēks arī attiecīgi uzvedas. Ja mēs iedziļināmies, tad redzam, ka mākslinieki mums ļauj iziet cauri izglītošanās un kultūras absorbēšanas procesam, jo darbi, kas tika radīti plenēra „Pilsēta-Telpa-Māksla” laikā, savā daudzveidībā parāda uzmundrinošu attēlojumu ar gandrīz neizsmeļamām iespējām atklāt un piedzīvot Gerlicas pilsētas kultūras un vēstures mantojumu. Izglītot sevi nozīmē celties līdzi “iedvesmojošajam neparastumam”, kas jau tika minēts agrāk. Mēs sirsnīgi pateicamies visiem māksliniekiem par to, ka viņi sniedza mums šādu pieredzi.

Ramona Faltina (Ramona Faltin) M.A. kuratore