STIPRAIS ŪDENS Oforta Ģildei – 5

Publicēts: 17.11.15

 

STIPRAIS ŪDENS

Oforta Ģildei – 5

Oforts jeb asējums ir grafikas tehnika ar senu un bagātu vēsturi, kas sniedzas līdz 16. gadsimtam, bet mūsdienās turpina pastāvēt pateicoties māksliniekiem, kuri entuziastiski un spītīgi turpina kopt šo lauciņu. Tā ir prasīga tehnika, kas paredz tās izmantotājiem būt gan pacietīgiem, precīziem un neatlaidīgiem, gan tehniski virtuoziem, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Mūsdienās, kad laiks skrien ātrāk par vēju, bet ikdienas dzīves prasības neļauj atslābt nebeidzamā sacensībā ar laika plūdumu, mākslinieks kaut uz neilgu brīdi aptur samsāras ratu, koncentrējot visu uzmanību konkrētā brīža radošajā izaicinājumā.

“Ļoti svarīgi ir saglabāt tradicionālo tehniku klātbūtni, kas ar laiku kļūst vēl unikālāka un vērtīgāka. Tiražēšanas iespējai  bija ļoti nozīmīga loma grafikas pirmsākuma posmā, taču tas nebūt nav primārais šodien. Šāda ir iespiedgrafikas specifika. Galvenais ir oriģināls, savdabīgs un neatkārtojams šarms. Šo rezultātu nevar panākt mākslīgi, neizmantojot profesionālo prasmi un pieredzi. Katram oforta māksliniekam ir sava pieredze ar „stipro ūdeni” (Aqua forte tulkojumā no itāļu valodas nozīmē „stiprais ūdens”) – slāpekļskābi ar formulu HNO3.”

Nele Zirnīte, māksliniece, „Ofota Ģildes” meistare

Atskatoties oforta vēsturē, par tehnikas dzimteni uzskata Vācija pilsētu Augstburgu, kur Daniels Hopfers (Hopfer, ~1470-1536) to izmatoja, lai rotātu metāla bruņas. Nedaudz vēlāk, pateicoties franču māksliniekam Žakam Kallo (Callot, 1592–1635) sākās oforta tehnikas uzvaras gājiens vizuālajā mākslā, kas vainagojās slavenajos Albrehta Dīrera, Rembranta van Reina un Francisko de Goijas darbos. Oforts ir ne tikai viena tehnika, bet ar šo terminu mēdz apzīmēt arī veselu dobspiedes tehniku grupu, kurā ietilpst akvatinta, mecotinta, sausā adata, mīkstā laka, punktīrs. Katru no paņēmieniem var izmantot atsevišķi, tomēr viena darba ietvaros tiek izmantotas pat vairākas metodes, lai sasniegtu mākslinieka iecerēto rezultātu. Laikam ejot, oforta tehnikas vēsturiskie paņēmieni tiek attīstīti un pilnveidoti, jo daudzi mākslinieki, eksperimentējot un strādājot ofortā, papildina to ar saviem atklājumiem. Mūsdienās vēsturisko oforta tehniku izmantojums joprojām ir svarīgs, lai gan ir daudzi jauninājumi, piemēram, fotogravīra, kas ieņem nozīmīgu lomu mūsdienu grafikā, un metodes, kas kodināšanas procesā aizstāj indīgo skābju lietošanu ar citām nekaitīgākām metodēm.

Plašās iespējas eksperimentēt un atrast savu ceļu oforta iespēju jūrā reiz ir komentējis arī Pablo Pikaso: “(..) Strādāt gravīras tehikā kļūst arvien interesantāk, ja tajā pamatīgi iedziļinās. Ir tūkstoš veidu kā dažādot gravīru, piemēram, ne vienmēr nepieciešams plāksni iegremdēt skābē, skābi var uzklāt ar otu tajās vietās, kur tas ir nepieciešams, un precīzi dozēt kodināšanu.”

Mākslinieces Neles Zirnītes 2010. gadā dibinātā biedrība “Oforta ģilde” ar mērķi saglabāt dzīvu klasisko oforta tradīciju un popularizēt šo grafikas tehniku plašākā sabiedrībā šogad atzīmē savas pastāvēšanas piecu gadu jubileju. No malas skatoties, varētu šķist – kas gan tur liels? Tomēr piecu gadu laikā ir paveikts diezgan daudz! Nele Zirnīte ”Oforta ģildes” ietvaros ir realizējusi vairākus projektus un radošās darbnīcas dažāda vecuma interesentiem Rīgā, Jūrmalā un pat ASV. Īpaši izceļama ir plašā starptautiskā izstāde “Titānika 100 gadu atcerei”, kas norisinājās Rīgas mākslas telpā un galerijā “Rīgas Tālers” 2012. gadā.

Šogad jau piekto reizi tiek īstenots Neles Zirnītes izlolotais projekts un organizēta vērienīga starptautiska grafikas izstāde “Stiprais ūdens”, kurā piedalās ne tikai „Oforta Ģildes” biedri, bet arī mākslinieki no citām pasaules valstīm.

Visplašāk – ar 16 autoru darbiem – izstādē ir pārstāvēta Šveice, ar ko izveidojusies nozīmīga sadarbība jau iepriekšējos gados, kad 2013. gadā izstāde “Stiprais ūdens – 3” ceļoja no Latvijas uz Bāzeli (Šveice). Līdzās šveiciešu mākslinieku darbiem izstādē piedalās arī mākslinieki no ASV, Brazīlijas, Čehijas, Indijas, Japānas, Krievijas, Nīderlandes, Lietuvas, Polijas, Spānijas un Ukrainas.

Latviju pārstāv „Oforta Ģildes” biedri – gan cienījama gada gājuma mākslinieki, kas pieskaitāmi pie klasiķiem, un kuru bagātīgais radošais sniegums Latvijas skatītājiem komentārus neprasa, gan vidējās paaudzes mākslinieki, kuri ir sevi pierādījuši oforta tehnikā jau kā izcilus meistarus, gan jaunāki autori, kuru vārdi salīdzinoši nesen sāka iemirdzēties pie grafikas zvaigžņotajām debesīm.Oforta Ģildei ir ļoti svarīgi saglabāt saikni starp dažādu paaudžu māksliniekiem, tādējādi iedvesmojot vienam otru un atbalstot grūtos brīžos.

Līdzās šai izstādei Stiprais ūdens. Oforta Ģildei – 5 skatītājiem tiek piedāvātas vēl divas saistītās izstādes – „Oforta Ģildes ģildmeistares Neles Zirnītes personālizstāde Origin – veltījums visiem sava laika ofortistiem – un Dzidras Ezergailes (1926 – 2013) darbu izstāde Saules dziesma, kas veltīta autores ilgajam radošajam mūžam, kurā māksliniece no 2010. līdz pat aiziešanai aizsaulē 2013. gadā bija „Oforta Ģildes” goda locekle un piedalījās visās izstādēs.

Visas trīs izstādes, kas saistītas ar „Oforta Ģildi”, vieno autoru aizrautība un mīlestība pret oforta tehnikām un to izmantošanu savu darbu radīšanā. Katrs no autoriem ir ar savu individuālo rokrakstu, telpas un laika izjūtu, tādēļ ikviens ir unikāls, jo nes līdzi savu stiprā ūdens stāstu. Tas būtībā ir nebeidzams process, kas ietver sevī ne tikai neatlaidīgu un spītīgu vēlmi strādāt konkrētā tehnikā, bet arī nebeidzami plašu tēmu interpretāciju loku.

Izstādes kuratore,  mākslas zinātniece Eva Rotčenkova