Valerijans Dadžāns „KRĀSAINĀS IEDOMAS”

Publicēts: 06.03.15

Krāsainās iedomas

Valerijans Dadžāns dzimis 1932. gada 11. februārī Abrenes apriņķa Viļakas pagastā, miris 2012. gada 25. martā Jelgavā. 1953. gadā beidzis Latvijas Valsts Universitātes Vēstures fakultāti. Kopš 1953. gada strādājis par pedagogu Atašienas vidusskolā, Vircavas vidusskolā, Jelgavas internātskolā, Juglas sanatorijā – meža skolā, bijis zinātniskais līdzstrādnieks bijušajā Revolūcijas muzejā (tagad – Latvijas Kara muzejs). Glezniecību apguvis pašmācības ceļā un privāti. Nodarbojies ar metālkalšanu. Veidojis skatuves noformējumu Jelgavas mūzikas skolā. Izstādēs piedalījās no 1965. gada. Personālizstādes galerijā „Jāņa sēta”, Rīgā (1993), Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (1993, 2002), J. Čakstes muzejā „Auči” (2000, 2001, 2002), Štutgartē, Vācijā (1994), Nešvilas galerijā, ASV (2002). Piemiņas izstāde Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā un galerijā „Antonija”, Rīgā (2013). Kopš 2009. gada bijis Jelgavas Mākslinieku biedrības biedrs.

Jelgavnieks Valerijans Dadžāns (1932-2012) ir autodidakts, kurš blakus savam pedagoga darbam pašaizliedzīgi nodevās glezniecībai. Tā viņam bija „apsolītā zeme”, kur savas domas piesiet un kur sevi izteikt. Viņš gleznoja sev, izstādēs piedalījās ar lielu pierunāšanu un piespiešanos.

Valerijana Dadžāna skolotāji bija dzīves ceļos satiktie mākslinieki Imants Blakenburgs, Kurts Fridrihsons, Jānis Pauļuks un grāmatas. Lai gan sākotnēji viņa darbiem bija raksturīgs reālistisks pasaules tēlojums, ātri vien viņu piesaistīja modernā pasaules māksla, kuras atskaņas jūtamas viņa gleznās. Kaut gan mākslinieks bija viengabalaina personība, Valerijana Dadžāna stils, personīgais rokraksts nav viegli definējams: viņš paļaujas izjūtām, ko rod ikdienā, tēliem, kas uzaust prātā, pārdomām, kas viņu radoši rosināja. Mākslinieks radīja pats savus likumus, tiem pakļāva arī gleznu kompozīcijas. Viņš labprāt eksperimentēja ar krāsām, meklēja savdabīgus virsmas apdares paņēmienus, labprāt izmantoja audeklus, šņores un citus materiālus faktūru dažādošanai un bagātināšanai kolāžās. Viņš spēlējās ar krāsām, laukumiem, ritmiem, lai pilnīgāk un precīzāk izteiktu savu iedomu pasauli, kurā labprāt dzīvoja. Nereti ar tēlu palīdzību Valerijans Dadžāns mēģināja atrast kādu filozofisku vai alegorisku vispārinājumu savām pārdomām par pasauli un mūsdienās notiekošo.

Māris Brancis, maģistrs mākslās