Rīgas mākslas telpā būs skatāma izstāde no Rotko centra kolekcijas

Publicēts: 28.03.17

No 7. aprīļa līdz 18. jūnijam izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” būs skatāmas divas apjomīgas un izzinošas izstādes – starptautiska ceļojošā izstāde “No baroka līdz mūsdienām. Eiropas kultūra un dzīvesveids keramikā” un laikmetīgās keramikas izstāde “Kolekcija | Latvijas starptautiskā keramikas biennāle”.

Izstāde “No baroka līdz mūsdienām. Eiropas kultūra un dzīvesveids keramikā” ir starptautiska ceļojošā izstāde, kas norisinās projekta “Keramika un tās dimensijas” ietvaros un aicina iepazīt keramikas attīstību Eiropā no 17. gadsimta līdz mūsdienām. Par galveno tēmu šī plašā un daudzveidīgā fenomena atklāšanā ir izvēlēts sociālais aspekts – sadzīve un ikdienas paradumi, kurus tiešā veidā ietekmējušas dažādas pārmaiņas četru, piecu gadsimtu garumā un kas netiešā veidā atspoguļojās majolikas, keramikas, fajansa un porcelāna mākslā. Radās jauni priekšmetu tipi, pateicoties eksotisku pārtikas produktu ienākšanai līdz ar jūras ceļojumiem un jaunu zemju atklāšanu. Esošās formas transformējās un pat izzuda, piemērojoties dažādām dzīvesveida izmaiņām, modes tendencēm un politiskiem notikumiem. Attīstījās tehnikas un metodes kā formveides, tā arī dekorējuma ziņā. Priekšmeti tapa, ietekmējoties no cilvēku priekšstatiem par skaisto un lietderīgo, kā arī mainīja šos priekšstatus.

Izstādes iniciators un galvenais kurators ir Starptautiskais keramikas muzejs Faencā (Itālijā). Tās radīšanā ir piedalījušies vēl astoņi ar keramiku, lietišķo mākslu, dizainu un vēsturi saistīti Eiropas valstu muzeji: Prāgas Dekoratīvās mākslas muzejs (Čehija), Igaunijas Lietišķās mākslas un dizaina muzejs (Tallina, Igaunija), Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzejs (Latvija), Keramikas muzejs un mākslas galerija (Stoka pie Trentas, Lielbritānija), Lietišķās mākslas muzejs (Belgrada, Serbija), Slovēnijas Nacionālais mākslas muzejs (Ļubļana, Slovēnija), Nacionālais keramikas un lietišķās mākslas muzejs “González Martí” (Valensija, Spānija), Porcelānikons – Valsts Porcelāna muzejs (Hoenberga pie Egeras/Zelba, Vācija).

Izstāde “No baroka līdz mūsdienām. Eiropas kultūra un dzīvesveids keramikā” no 2015. gada ir bijusi skatāma Serbijā, Vācijā, Spānijā, Itālijā, Lielbritānijā un Igaunijā. Rīga ir noslēdzošā tās eksponēšanas vieta, un līdz ar Rīgas Porcelāna muzeja kolekcijas priekšmetiem tajā kā īpaša vērtība ir iekļauti objekti no Rundāles pils muzeja kolekcijas.

Laikmetīgās keramikas izstāde “Kolekcija | Latvijas starptautiskā keramikas biennāle” aplūkojami 118 autoru darbi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Rumānijas, Spānijas, Turcijas, Izraēlas, Baltkrievijas, Luksemburgas, Čehijas, Polijas, Krievijas, Īrijas, Nīderlandes, Ukrainas, ASV, Austrālijas, Zviedrijas, Indijas, Ungārijas, Brazīlijas, Lielbritānijas, Dienvidkorejas, Slovēnijas, Japānas, Austrijas, Serbijas, Gruzijas, Beļģijas, Ēģiptes un Vācijas. Ekspozīciju veido darbi, ko dāvinājuši paši mākslinieki, kā arī mākslas darbi, kas Starptautisko keramikas simpoziju laikā tapuši tepat Latvijā – Daugavpilī. Izstādi papildina arī Latvijas izcilā keramikas vecmeistara Pētera Martinsona (1931 – 2013) darbu izlase. Biennāles žūrijas loceklis, izdevējs, Eiropā pazīstamākā keramikas žurnāla “Neue keramik / New ceramics” galvenais redaktors Bernds Fankuhe (Bernd Pfannkuche) par ekspozīciju teic: “Šeit mēs redzam plašu dažādu skulptūru, sienas objektu un instalāciju klāstu, kas šķērsgriezumā parāda mūsdienu izpratni par keramiku. Cilvēki cenšas mūsdienu noskaņās attīstīt iepriekš nedaudz ieskicēto atšķirību starp laicīgo un reliģisko mākslu. Daži priekšmeti šķiet piederīgi pie dizaina vai lietišķās keramikas jomai, citi iederas progresīvu eksperimentu sfērā, ļaujot skatītājam nojaust, kur šis ceļojums viņu aizvedīs vai arī kurā posmā eksperimentu pārtrauks pārdomas. Tad mēs ieraugām stāstījuma nolūka fragmentus, kas rada citas metaforiskas attiecības: gleznu, kas harmoniski saplūst ar objekta formu, no skulptūras aizgūtas galvas, bistes un figūras, darbus, kas pārsniedz sienas robežas un pārņem visu telpu, tuvodamies mums, uzvedinādami uz bezgalību, abstraktas telpas izjūtu. Pretstatā tiem ir trausli, caurspīdīgi objekti, kas ataino trauka acīmredzamāko atveidu, un, visbeidzot, lielformāta instalācijas, kas mūs pārsteidz ne tikai ar savu izmēru, bet liek mums tās vērot vēl rūpīgāk, īpašu uzmanību pievēršot detaļām… Un vēl ir arī klusi objekti, kas savaldzina skatītāju ar savu skaidrības un izteiksmīguma spēku, uzburdami pārdomu un meditācijas atmosfēru”.