Ričardas Garbačiauskas MANAS TERITORIJAS

Publicēts: 09.11.17

Šo izstādi veido mani jaunākie darbi, kuros parādās nozīmīgs mākslinieciskās izteiksmes aspekts, kurš ir klātesošs gan mūzikā, gan tēlotājmākslā, proti, korelācija starp telpu (gleznas laukumu) un triepienu (kā objektu). Šī korelācija veido ritmu, kurš savukārt nosaka triepienu (jeb objektu) atkārtošanos, kuru var salīdzināt ar garām un īsām mūzikas notīm. Tāpēc ritms, kas ir pilnīgi visur, ir neaizstājams mūsu kosmiskās apkārtnes, mūsu mikro un makro pasaules pastāvēšanas priekšnoteikums. Šis redzējums veido fundamentālu pieeju manu darbu konstruēšanai, kas ļauj man runāt ārkārtīgi vispārinātu, minimizētu, ‘primitīvu’ formu un apveidu valodā. Tie ir kā arhaiskas zīmes – nesenās pasaules figūru apveidi, kas ir anonīmi, taču atrodas savstarpējā mijiedarbībā. Gleznas emocionālās un estētiskās noskaņas radīšanā gandrīz tikpat liela nozīme ir arī tās krāsu gammai.

Ričardas Garbačiauskas

 

 

Ričardas Garbačiauskas ir dzimis 1956. gada 17. oktobrī Viļņā. 1980. gadā absolvējis Viļņas Mākslas akadēmiju (bijušo Viļņas mākslas institūtu) kā profesionāls gleznotājs un uzsācis pedagoģisko karjeru Šauļu Universitātē, kur pašlaik strādā par profesoru Tēlotājmākslas katedrā. Pasniedz glezniecību un kompozīciju, vada plenērus, kā arī bakalaura un maģistra studentu diplomdarbus.

Māksliniekam ir organizētas 15 personālizstādes kā Lietuvā, tā ārzemēs. Pēdējos gados viņš aktīvi piedalās dažādos mākslas projektos Vācijā, Polijā un Latvijā.

2009. gadā Šauļu pašvaldība piešķīra viņam Gada gleznotāja balvu par aktīvu līdzdalību izstādēs un figurālās glezniecības attīstību.

Kopš 1992. gada Garbačiauskas ir Lietuvas mākslinieku savienības biedrs. No 2009. līdz 2015. gadam bijis Šauļu mākslinieku apvienības priekšsēdētājs. Kopš 2002. gada Garbačiauskas ir Starptautiskā Lauvu kluba Šauļu nodaļas biedrs.