SILVIJA ŠMIDKENA VĒL ARVIEN…

Publicēts: 30.10.17

Silvija Šmidkena dzimusi 1935. gadā Rīgā. 1954  gadā viņa absolvējusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu. 1960. gadā māksliniece absolvēja Latvijas Valsts Mākslas akadēmiju, kā arī tika uzņemta Latvijas Mākslinieku savienībā. Ilgus gadus Silvija Šmidkena aktīvi darbojās Mākslinieku savienības valdē, vadot keramikas sekciju, piedalījās Kultūra ministrijas ekspertu komisijā, dažādās mākslas padomēs un izstāžu noformēšanā.

Silvija Šmidkena ilgus gadus piedalījusies Mākslas fonda radoši eksperimentālo keramikas darbnīcu Ķīpsalā, Balasta dambī 13, organizatoriskajā darbā, kā arī aktīvi iesaistījās darbnīcu renovācijā 20. gadsimta 80. gados, kad tika pilnveidotas keramiķu darbnīcu telpas un izveidotas plašas ekspozīciju telpas latviešu lietišķajai mākslai. Kopā ar spilgto 20. gadsimta otrās puses keramiķu saimi arī māksliniece Silvija Šmidkena bija viena no tām, kas Ķīpsalas keramiku padarīja par tā perioda latviešu kultūras fenomenu, kas veidojis vairākas keramiķu paaudzes un ļāvis nostiprināties latviešu tradīcijām keramikā. Līdzās intensīvajam organizatoriskajam darbam Silvija Šmidkena spilgti sevi piesaka kā māksliniece un keramikas tradīciju nesēja. Kopš 1954. gada viņa piedalās izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs. Viņas darbi tika eksponēti Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Polijā, Vācijā, Japānā, Francijā un Itālijā, kur par saviem mākslas darbiem Silvija saņēmusi arī godalgas. Māksliniece ir sarīkojusi vairāk nekā 10 personālizstādes, piedalījusies starptautiskajos keramikas simpozijos.

Keramiķe Silvija Šmidkena ir ne vien spilgta māksliniece, bet arī vairāku nozīmīgu keramikai veltītu publikāciju un izdevumu autore. 2014. gadā izdevniecība Zvaigzne ABC publicēja viņas kultūrvēsturisko darbu – dienasgrāmatu “Māksla mīlēt mālu”, veselas paaudzes dienasgrāmatu un pieminekli 20. gadsimta keramiķu darbam. Savukārt 2016. gadā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs izdeva Silvijas Šmidkenas grāmata “Mūsu Ķīpsala” – sarunu un atmiņu krājumu par Ķīpsalas keramiku. Savos tekstos māksliniece kodolīgā un trāpīgā valodā vēsta par mūžu mākslā un par Latvijas keramikas ziedu laikiem.

Māksliniece vienmēr ir tiekusies pilnveidot savu radošo darbību, eksperimentējot ar daudzveidīgiem keramikas materiāliem un tehnoloģijām. Silvijas Šmidkenas darbus raksturo atturīgi askētiskām formām un krāsām bagātas kompozīcijas, kas apliecina autores uzticību mūžīgām vērtībām. Savā radošajā daudzveidībā māksliniecei vienmēr ir izdevies sasniegt apbrīnojamu harmoniju.

“Vēl arvien…” ir neliela Silvijas Šmidkenas radošā darba retrospekcija Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā. Ekspozīciju veido trīs darbu sērijas, kuras gan vizuāli, gan saturiski papildina mākslinieces akvareļi un tušas gleznojumi uz papīra. Senākie izstādītie darbi pieder pie “Kosmoēras” sērijas un ir radīti 1980. gadu sākumā kopā ar mākslinieces dzīvesbiedru Leonu Lukšo (1930–1984). Silvija Šmidkena stāsta, ka Leons bija aizrautīgs kosmosa pētnieks un zinātniskās fantastikas cienītājs – tas arī esot iedvesmojis abus radīt “Kosmoēras” darbu sēriju. Zīmīgi, ka abu mākslinieku “Kosmoēra” sasaucas ar postmodernās mākslas pasaules jaunā viļņa estētiku, zinātniskās fantastikas virzienu – jauno kosmisko operu –, kā arī datorgrafikas izmantošanu kino pasaulē. Silvijas un Leona “Kosmoēras” darbi ir konstruktīvi un ģeometriski precīzi – to būvķermeņi tiešām atgādina kosmiskos kuģus un fantastiskus tehnogēnos objektus.

1990. gados Silvijas Šmidkenas radošo darbu iedvesmoja urbānā ainava, ko māksliniece atveidoja darbu sērijā “Pilsētas iespaidi”. Joprojām konstruktīvas, taču šoreiz jau arhitektoniskas formas asociatīvi sasaucas ar urbānajā vidē sastopamajiem objektiem – daudzstāvu mājām, torņiem un rūpnīcu skursteņiem –, kas ieskauj cilvēka dabisko būtību un padara to vēl trauslāku.

Līdzīgi kā attīstās mākslas tendences Latvijā, mainās arī Silvijas Šmidkenas radošais darbs, sākot ar konstruktīvām ģeometriskām kompozīcijām līdz abstraktām un biomorfām formām. Atnākot 21. gadsimtam, Silvijas Šmidkenas darbos vērojamas tēmu un formu transformācijas. Mākslinieces keramika kļūst maigāka un plūstošāka, sižeti pietuvinās dabai un cilvēkam. Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā izstādīta darbu sērija “Dabas iespaidi”, kas radīta laika posmā no 2000. līdz 2010. gadam. Šo darbu grupu papildina arī mākslinieces gleznojumi. “Mani ļoti iespaido tīrā daba – bez betona stabiem un citiem svešķermeņiem. Tēvs bija dabas baudītājs, dzīvojām Murjāņos. Arī tagad mani iedvesmo dabas veidojumi, piemēram, akmeņi – tos bieži vien atveidoju kā gulošās sievas, tādas apjomīgas, formīgas un mierīgas. Arī lietojamos traukus man patīk apgleznot it kā ar akvareļiem, izdzīvojot dabas krāstoņu pārejas, ritmus un līdzsvaru,” par “Dabas iespaidiem” stāsta Silvija Šmidkena.

Valentīns Petjko