TELPAS JAUTĀJUMI

Staņislavs Brahs, Alicja Bulavka-Fankidejska, Dmitrijs Bulavka-Fankidejskis, Katažina Lipecka, Mihals Puščiņskis (Polija)

Kuratore: Marta Vrubļevska


“Telpas matērija” ir mūsu eksperiments mākslas, kuratoriālās prakses un izstāžu darbības jomā. Mēs novērojam, pētām, pārbaudām un apvēršam ierasto lietu kārtību, lai to dekonstruētu un radītu jaunu – tādu, kas darbosies pēc mūsu pašu noteikumiem. Mēs uzdodam jautājumus, nevis sniedzam skaidras atbildes. Mūsu mērķis ir atvērt diskusiju, kurā veidotos attiecības ar vidi, matēriju, radošām institūcijām un publiku.

Mēs darbojamies trīs lielos līmeņos, un mūsu uzmanības lokā ir trīs fundamentāli jēdzieni – telpa, process un mākslas darbs.

Telpu mēs uztveram kā laboratoriju. To veido attiecības un spriedze starp vietas topogrāfiju, arhitektūru un tās pārstāvēto kopienu. Mūs saista gan universālas tēmas, gan individuāli mikrokosmi, un mēs radoši izmantojam starptelpu starp mākslu un tās dažādajiem kontekstiem. Mūsu konstruētās mākslas teritorijas ir ne tikai uz ārpasauli vērsts komentārs, bet arī mūsu radošās enerģijas saplūšanas un apmaiņas punkts.

Ar procesu mēs saprotam ko ļoti individuālu, situētu starp diviem pretpoliem – eksperimentu un klasisku radošo darbnīcu. Viens laipni pieņem nejaušību, spontānumu, impulsivitāti un neprātīgus radošo spēku uzplūdus. Savukārt otra ir zināmas tradīcijas, pieredzes un pašdisciplīnas rezultāts. Abu pretpolu satikšanās ļauj šķērsot noteiktas robežas un radīt jaunas mākslas vienības, ne tikai uzdrošinoties “aptraipīt” kanoniskus risinājumus, bet arī konsekventi ievērojot izsenis iedibinātus noteikumus. Tāpēc mēs identificējamies gan ar atvērtām mākslinieciskām formām, kas mēdz dzimt bieži vien neparedzamās, degradācijas un dekonstrukcijas iedvesmotās performatīvās darbībās, gan arī ar slēgtiem, pabeigtiem mākslas darbiem, kas rodas kontrolētas attīstības un tīšas konstruēšanas procesā.

Mākslas darbs mūsu izpratnē iemieso matēriju, kas ir objektīvi pastāvoša noteiktā laikā un telpā. Keramika ir mūsu multisensorās komunikācijas medijs – mezgla punkts, kas savieno materiālu, radītāju, dabu un radošā impulsa uztvērēju. Mūsu darbu kopas rodas dažādās augšminētā dialoga uztveres un interpretācijas formās, turklāt šī dialoga formula paliek tīšuprāt atvērta…