Ekspozīcijas

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā vienmēr ir ko redzēt! Šajā lapā Jūs atradīsiet visas ekspozīcijas, kuras notiek mākslas centrā, kā arī papildus informāciju par tām.

PAMATEKSPOZĪCIJA

Mākslas centra A sektorā ir iespēja apskatīt pastāvīgo ekspozīciju „Marks Rotko. Dzīve un māksla” un ieraudzīt Marka Rotko oriģināldarbu izstādi, iepazīties ar digitālo ekspozīciju par mākslinieka biogrāfiju un dažādiem daiļrades periodiem, pavadīt laiku videozālē, klusuma telpā un bibliotēkā.

Nelielā piecu darbu ekspozīcija Rotko zālē izseko mākslinieka daiļrades radikālajai attīstībai visā viņa karjeras gaitā: no divdesmitā gadsimta trīsdesmito gadu agrīnajām figurālajām gleznām caur pārejas posmu četrdesmitajos gados līdz piecdesmito un sešdesmito gadu revolucionārajam “klasiskajam” stilam.

Ekspozīcijā skatāmi Šādi mākslinieka Marka Rotko oriģināldarbi:

“Pašportrets”, 1936 (Kristofera Rotko kolekcija)
“Svētnīca Karnakā”, 1946 (Kristofera Rotko kolekcija)
“Ēola Arfa”/Nr. 7, 1946 (Kristofera Rotko kolekcija)
Bez nosaukuma, 1948 (Keitas Rotko Prizelas kolekcija)
Bez nosaukuma (Brūnais uz sarkanā), 1964 (Keitas Rotko Prizelas kolekcija)

MAINĪGĀS EKSPOZĪCIJAS

  • ELEONORA PASTARE. MEDITĀCIJAS
    Publicēts: 29.05.16
    ELEONORA PASTARE. MEDITĀCIJAS
    „Krāsaina diena un nakts, krāsaini gadalaiki. Sapņi un īstenība. Visam, ar ko mēs konkrētā mirklī saskaramies, īpaši sīkumiem, kurus, iespējams, pamanām savādāk nekā citi vai kurus dažreiz it kā nepamanām nemaz, ir pietiekami liela nozīme ideju un radošu domu lidojumā. Lasīt vairāk...
  • Aleksandrs Dembo. UZDRĪKSTĒŠANĀS
    Publicēts: 28.05.16
    Aleksandrs Dembo. UZDRĪKSTĒŠANĀS
    “...situācijā, kad zini, ka pasaule ir pilna ar mākslu, uzdrīkstēšanās ir vienīgais, kas atliek... Galu galā kvalitāte mākslā izsaka visu.” (Aleksandrs Dembo) Aleksandra Dembo devums Latvijas mākslā un grafikas medija nostiprināšanā un jaunu formu meklējumos nav pārvērtējams. Mākslinieks, variējot formā, saturā un pārzinot grafikas tehniskos līdzekļus un to iespējas, ir nostiprinājis savu rokrakstu un ar savu darbu un paraugu audzēkņos attīstījis dzirksti nebaidīties uzdrošināties un lauzt robežas. Lasīt vairāk...
  • Barbara Gaile DEBESIS
    Publicēts: 27.05.16
    Barbara Gaile DEBESIS
    Manas izstādes projekta idejas pamatā ir pētījums par to, kas ir tā aina vai skats, ko būtu redzējis pirmais cilvēks vai pirmatnējais cilvēks. Ņemot vērā ģeogrāfiskās un topogrāfiskās izmaiņas, kas notiek uz Zemes, meklēt nemainīgu, konstantu ainavu būtu maldīgi. Var uzskatīt, ka jūra būtu tā, kas nemainīgi saglabājusies cauri gadu tūkstošiem (tā uzskata Hirosi Sugimoto). Tam varētu piekrist, bet, ņemot vērā, ka ne visur uz zemes ir redzama un pieejama jūra un ne katrs cilvēks savā dzīvē redzējis jūru, vēlētos attīstīt šo meklējumu vēl precīzākā un reizē minimālistiskā sfērā. Noteikti gribētu apgalvot, ka debesis ir tā aina vai skats, ko agrīnais cilvēks ir redzējis tādā pat nemainīgā veidā, kā mēs tās šodien redzam. Lasīt vairāk...
  • OLGA RĒLA. BALTO LILIJU SAPNIS.
    Publicēts: 27.05.16
    OLGA RĒLA. BALTO LILIJU SAPNIS.
    OLGA RĒLA – māksliniece, leļļu mākslas meistare, tēlniece, dizainere, vizuālās un lietišķās mākslas pasniedzēja; Eiropas leļļu izgatavotāju apvienības (VEP), Mākslas leļļu Kanādas asociācijas (CDAA), Nacionālā leļļu mākslinieku institūta (NIADA), Krievijas Mākslinieku Radošas savienības (TCXP) loceklis. Olga Rēla ir dzimusi 1967. gada 28. decembrī Daugavpilī, Latvijā. Kopš bērnības viņā zinājusi, ka kļūs par mākslinieci. Izglītību ieguvusi Rēzeknes (Latvija) Lietišķās mākslas vidusskolā. Vēlāk mācījusies Maskavas dizaina skolā (leļļu mākslas kursā) un, jau būdama pieredzējusi māksliniece, absolvējusi Daugavpils Universitāti, iegūstot bakalaura grādu mākslā. Tāpat viņa ir mācījusies arī dažādos mākslas un profesionālās pilnveides kursos. Lasīt vairāk...
  • Baņuta Ancāne. PORTRETI
    Publicēts: 18.04.16
    Baņuta Ancāne. PORTRETI
    Portrets dažādos laikos ir bijis kopts un plaši pielietots tēlotājmākslas žanrs, kuru var uzskatīt arī par vienu no interesantākajiem veidiem, kā piesaistīt gan skatītāja, gan paša mākslinieka uzmanību. Neraugoties uz laikmetīgās mākslas spēku un ietekmi mākslā, nojaucot tiltus starp stiliem un žanriem, portrets tiek plaši pielietots mūsdienās – kā grafikā un glezniecībā, tā fotogrāfijā un video mākslā. Lasīt vairāk...
  • Viktorija Valujeva NEPASTĀVĪBA
    Publicēts: 26.05.16
    Viktorija Valujeva NEPASTĀVĪBA
    Kā parādīt to, kā nav? Kā attēlot laiku?   Šī doma acīmredzami parādās lietās, kuras skar laika zobs, jo sākotnēji tās ir jaunas, tīras un nekas neliecina par laika ietekmi uz tām – tieši tādā veidā atspoguļojas laika skaistums it visā. Tādējādi laiks parāda sevi uz jebkuras virsmas: uz ādas, veidojot grumbas, uz klintīm, veidojot ģeostruktūru, arhitektūrā, padarot sienas novecojošas. Lai uzsvērtu pārmaiņu procesu, es izmantoju abstraktu formu pēkšņās pārmaiņas, radot notikumu dinamiku. Pazūdot no audekla, tad it kā parādoties atkal, triepieni ilūzijas kombinējas vienā zemapziņas iespaidu virpulī. Tas ļauj attēlot neeksistējošo pārmaiņu laiku. Cenšoties parādīt jūtu mirklīgumu un emociju nepastāvību, stāstot par neaptveramām formām, es vēlreiz uzsveru apkārtnes pārejošo un nepastāvīgo. Jo tieši kombinējot dažādas faktūras, notiek apmaiņas mijiedarbība starp plaknēm, skatītājs tiek ievilkts emociju spēlē, kura liek domāt par laika nematerialitāti. Dažreiz emociju svārstīgums veido audekla slāņu vēsturi no pārliecinātiem otas triepieniem līdz apzināti plūstošām līnijām. Kurā brīdī glezna ir pabeigta – to nosaka mākslinieks. Paļaujoties uz prāta apziņu, veidojas distance starp bezapziņu un apzināto, tas arī dod iespēju redzēt, kur atspoguļojas laiks. Tādējādi, sekojot sevis izzināšanai un apzinot nepastāvību, tika radīta gleznu sērija. Iespaidu kaleidoskops un spēks par nepastāvību – tas dod iespēju domāt par pasaules sajūtu laikā un to, kā tā atspoguļojas ikviena dzīvē. Lasīt vairāk...
  • Tomass Fēnikss KUR IR IZEJA?
    Publicēts: 02.05.16
    Tomass Fēnikss KUR IR IZEJA?
    SEKTORS D Tomass Fēniks (īstajā vārdā Gatis Grasmanis, 1967-2006) savā īsajā mūžā radījis vairāk nekā 600 gleznu, kas lielākoties tapušas laikā no 2000. līdz 2004. gadam. Izstādei "Kur ir izeja" Marka Rotko mākslas centrā izraudzīta neliela daļa no darbiem, mākslinieka spilgtās formā un ekspresijā radītās galvu kompozīcijas. Lasīt vairāk...
  • UNTITLED. Latgales māksla
    Publicēts: 18.04.16
    UNTITLED. Latgales māksla
    Ceturto reizi Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā notiek Latgales mākslas izstāde, kurā piedalīties bija aicināti visu mediju mākslinieki un mākslas studenti no reģiona pilsētām un novadiem. Izstādes tēmu šogad noteica sabiedrībā notiekošais, neviennozīmīgi vērtētais un saprastais, svarīgais un nesvarīgais, bet par ko arī ir vērts runāt mākslas valodā – tāpēc izstāde ir bez nosaukuma. Lasīt vairāk...
  • 1. STARPTAUTISKAIS FOTOGRĀFIJAS SIMPOZIJS
    Publicēts: 18.04.16
    1. STARPTAUTISKAIS FOTOGRĀFIJAS SIMPOZIJS
      Mūsdienu pasaulē fotogrāfija ir kļuvusi par vienu no pamanāmākajām sabiedrības kvalitātes zīmēm: attēla iegūšana vairs nav īpašas profesijas ekskluzīvās tiesības. Vizuālā komunikācija ir ieguvusi līdztiesību ar runātā un rakstītā vārdu, kam tradicionāli piederēja līdera statuss. Tas nozīmē arī to, ka ar pateikto vai piešķirto vārdu saistītā atbildība attiecas arī uz visiem vizuālo ziņu un tēlu radītājiem. Lasīt vairāk...
  • MĀRTIŅA BUCLERA VERTIKĀLE
    Publicēts: 18.04.16
    MĀRTIŅA BUCLERA VERTIKĀLE
    19. un 20. gs. mija vēsturē ir iezīmēta ar jaunu atziņu izaicinājumiem un sociālo pārmaiņu izraisītām konfrontācijām. Fotogrāfija šo pārmaiņu procesā spēlēja pašas tolaik vēl neapjaustu, bet spēcīga fermenta ierosinātāja lomu. Tā piegādāja pasaulei jaunu pieredzi, kura, kā zināms, izraisa jaunu atziņu sekas. Mārtiņš Buclers viennozīmīgi ir redzamākā personība Latvijas profesionālās fotogrāfijas kvalitātes veidošanā 20. gs. sākumā. Viņa iniciatīvas būtiski paplašināja sava laika atstarotās gaismas satveršanas amatnieku profesijas nozīmību un šīs nodarbes iespēju izpratni. Šīs iniciatīvas viennozīmīgi skāra regulāras un sistēmiskas izglītības nepieciešamības apjēgumu. M. Buclers to centās īstenot praksē ar savas rīcības piemēru, uzņemoties speciālās literatūras tulkošanu, terminu latviskošanu un šo mācību vai derīgo padomu grāmatu izdošanu. Lasīt vairāk...