Ekspozīcijas

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā vienmēr ir ko redzēt! Šajā lapā Jūs atradīsiet visas ekspozīcijas, kuras notiek mākslas centrā, kā arī papildus informāciju par tām.

PAMATEKSPOZĪCIJA

MAINĪGĀS EKSPOZĪCIJAS

  • Eleonoras Pastare “VAKARA MEDITĀCIJAS”
    Publicēts: 24.04.15
    Eleonoras Pastare “VAKARA MEDITĀCIJAS”
      Eleonoras Pastare "VAKARA MEDITĀCIJAS" „Krāsaina diena un nakts, krāsaini gadalaiki. Sapņi un īstenība. Visam, ar ko mēs konkrētā mirklī saskaramies, īpaši sīkumiem, kurus, iespējams, pamanām savādāk nekā citi vai kurus dažreiz it kā nepamanām nemaz, ir pietiekami liela nozīme ideju un radošu domu lidojumā. Dabas mainīgums un pastāvīgums ir nebeidzams iedvesmas avots, tas ir pamatu pamats radošajam darbam jeb brīvajam sapņu lidojumam. Un, ja kādu no šiem sapņiem izdodas materializēt, rodas vēlme dalīties tajā ar citiem.” Eleonora Pastare Māksliniece Eleonora Pastare ir Daugavpilī dzimusī līvāniete, kurai 2015. gads aizrit „100” zīmē, summējot dzīves un radošā darba jubilejas. Eleonara piedzima 1954. gadā, 1974. gadā absolvēja Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu un 2007. gadā Daugavpils universitātē ieguva maģistra grādu mākslā. Kopš 1977. gada māksliniece piedalās izstādēs un citos mākslas projektos Latvijā un ārvalstīs. Eloenorai Pastarei ir liela pieredze pedagoģiskajā darbā: vairāk nekā divdesmit gadu māksliniece „iepazīst keramikas pasauli” kopā ar bērniem. Lasīt vairāk...
  • Latgales reģiona mākslinieku mākslas dienu izstāde “KLAUNĀDE”
    Publicēts: 24.04.15
    Latgales reģiona mākslinieku mākslas dienu izstāde “KLAUNĀDE”
    Latgales reģiona mākslinieku mākslas dienu izstāde "KLAUNĀDE"   Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs ik pavasari rīko tradicionālu Latgales reģiona mākslas dienu izstādi, kurā piedalās dažādu mediju mākslinieki un mākslas studenti no reģiona pilsētām un novadiem. Šīgada izstādes tēma ir „Klaunāde”. Tā ļauj katram māksliniekam iejusties klauna tēlā vai arī savos darbos saskatīt ar šai tēmai tuvas ārējās un iekšējās izpausmes, tādējādi padarot izstādi par spilgtu un krāsainu, emocionālu un brīvdomīgu reģiona mākslinieku radīto darbu skati. „Klaunāde”, kas šoreiz jāsaprot kā reģiona mākslinieku izstāde, ir daļa no cirka uzveduma – klaunu priekšnesums, kas balstās bufonādē un groteskā, kam raksturīgi pārspīlējumi,  asi un negaidīti kontrasti. Māksliniekiem šoreiz tika piedāvāta unikāla iespēja iejusties klauna lomā, kas ir viena no senākajām, vissarežģītākajām un universālajām aktiermākslas izpausmēm. Kā zināms, Senajā Ēģiptē klauniem tika piedēvētas terapeitiskās funkcijas: pildot reizē gan klauna, gan priestera amatus, šīs profesijas pārstāvji sabiedrībā uzņēmās sociālo un psiholoģisko jomu regulējošu lomu. Šai kontekstā būtiski atzīmēt arī faktu, ka Daugavpils ir ne vien pasaulslavenu mākslinieku dzimtene, bet arī „klaunu zeme” – 1900. gadā Daugavpilī piedzima aktieris un izgudrotājs Nikolajs Poļakovs, kas ir pasaulslavenā Coco the Clown jeb klauna Koko (vairāk zināms, kā cirka klauns ar pīrāgiem) izgudrotājs. Vislielāko popularitāti klauna tēls ieguva 20. gadsimta vidū Lielbritānijā. Lasīt vairāk...
  • Haoss – Kosmoss – Labirints KAROLS KARVOVSKIS ROMANS BORAVSKIS PŠEMISLAVS KARVOVSKIS
    Publicēts: 24.04.15
    Haoss – Kosmoss – Labirints   KAROLS KARVOVSKIS  ROMANS BORAVSKIS  PŠEMISLAVS KARVOVSKIS
    Haoss – Kosmoss – Labirints  KAROLS KARVOVSKIS ROMANS BORAVSKIS PŠEMISLAVS KARVOVSKIS Abstrakcionisms – abstrahēšanās no lietu attēlojuma, haosa redzamās, kā arī neredzamās garīgās pasaules attēlojums. Kopējais abstrakto mākslinieku darbos ir viņu meklējumi, tas ir arhetipisks, tas sakārto nekārtību. Tomēr varam pieņemt, un šī doma rada patiesu prieku, ka aiz šīs nekārtības slēpjas ģeometrijas jēga, proti, sagraujot iespēju skaidri redzēt notikumu virkni, tomēr var uziet noteiktas kārtības regularitāti. Mūžīgo, mākslinieku, intuīciju šajā jautājumā, apliecina mūsdienu zinātne, un tā ir Benuā Madelbrota līdzības teorija (ģeometrijas fraktāļu teorija), kā arī E.N. Lorensa meteoroloģijas teorija, kurā haosu definē, kā sfēru ar „acīmredzami nejaušām un neprognozējamām „rīcībām””, un tai pat laikā „eksistējošu saskaņā ar precīzi noteiktiem un bieži vien viegli paredzamiem likumiem.” Mākslā nav neitrālu formu, „nevainīgu”, izvilktu no jebkāda veida semantikas, tādējādi burtiski to uztverot un ņemot vērā 'abstraktā' pielietojumu ikdienā, nav arī abstraktu formu. Šo domu jau diezgan neapšaubāmi uzsvēra V. Kandinskis savā darbā „Par garīgumu mākslā” (1912). Šo domu uztvēra arī Marks Rotko, viņš teica: „Es neesmu abstrakcionists (..). Mani interesē tikai cilvēku pamatemociju paušana.” Lasīt vairāk...
  • Valerijans Dadžāns „KRĀSAINĀS IEDOMAS”
    Publicēts: 06.03.15
    Valerijans Dadžāns „KRĀSAINĀS IEDOMAS”
    Krāsainās iedomas Valerijans Dadžāns dzimis 1932. gada 11. februārī Abrenes apriņķa Viļakas pagastā, miris 2012. gada 25. martā Jelgavā. 1953. gadā beidzis Latvijas Valsts Universitātes Vēstures fakultāti. Kopš 1953. gada strādājis par pedagogu Atašienas vidusskolā, Vircavas vidusskolā, Jelgavas internātskolā, Juglas sanatorijā – meža skolā, bijis zinātniskais līdzstrādnieks bijušajā Revolūcijas muzejā (tagad - Latvijas Kara muzejs). Glezniecību apguvis pašmācības ceļā un privāti. Nodarbojies ar metālkalšanu. Veidojis skatuves noformējumu Jelgavas mūzikas skolā. Izstādēs piedalījās no 1965. gada. Personālizstādes galerijā „Jāņa sēta”, Rīgā (1993), Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (1993, 2002), J. Čakstes muzejā „Auči” (2000, 2001, 2002), Štutgartē, Vācijā (1994), Nešvilas galerijā, ASV (2002). Piemiņas izstāde Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā un galerijā „Antonija”, Rīgā (2013). Kopš 2009. gada bijis Jelgavas Mākslinieku biedrības biedrs. Lasīt vairāk...
  • ČETRAS IZSTĀDES – Vija Zariņa, Kaspars Zariņš, Paula Zariņa un Marta Zariņa-Ģelze (1987-2014)
    Publicēts: 13.02.15
    ČETRAS IZSTĀDES – Vija Zariņa, Kaspars Zariņš, Paula Zariņa un Marta Zariņa-Ģelze (1987-2014)
    "ČETRAS IZSTĀDES" Vija Zariņa, Kaspars Zariņš, Paula Zariņa un Marta Zariņa-Ģelze (1987-2014) Projektu ČETRAS IZSTĀDES veido četras atsevišķas personālizstādes. Mākslinieku biogrāfijas nepārprotami ir saistītas, jo viņi ir ģimenes locekļi, bet vienlaikus viņi ir pilnīgi patstāvīgi savos radošajos meklējumos. Tas arī uzskatāms par projekta lielāko izaicinājumu - gan ekspozīcijās, gan interpretācijās turēties drošā attāluma no ģimenes sentimenta, no Zariņu dzimtas sentimenta un pievērsties tikai mākslai. Vijas Zariņas "Portreti", Kaspara Zariņa "Simptomi", Paulas Zariņas "Apziņas" un Martas Zariņas-Ģelzes "Asaru kolekcija" ir patstāvīgi veidotas personālizstādes, katra ar savu, autora izvirzītu radošo uzdevumu un stāstu. Rīkot ČETRAS IZSTĀDES Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā, neliekoties zinis par Marka Rotko mākslu, likās nepareizi. Tāpēc katras izstādes apraksts sākas ar kādu Markam Rotko veltītu citātu. Tomēr uzreiz jāsaka: izstāde nebūt necenšas savienot četrus māksliniekus ar Marku Rotko, tās uzdevums nav pierādīt neesošas ietekmes. Mākslas mērķi katram ČETRU IZSTĀŽU autoram ir savi un individuāli, taču mākslu var apspriest salīdzinājumā un kontekstos. Nevis paņēmieni, tēmas un stili, bet mākslas metafizika jeb tās gars ir teritorija, kura mākslai ir kopīga neatkarīgi no autora individuālajiem mērķiem. Šajā teritorijā veidojas pārsteidzoši saskares punkti, kurus skatītājiem parāda ČETRAS IZSTĀDES. Lasīt vairāk...
  • “TELEVĪZIJA. MĒS ESAM SAVĒJIE.”
    Publicēts: 13.02.15
    “TELEVĪZIJA. MĒS ESAM SAVĒJIE.”
    TELEVĪZIJA. MĒS ESAM SAVĒJIE.   Tas sākās 1954. gadā kā ziņkārīgs piedzīvojums - modīgs un neparasts. Nu jau vairāk nekā pusgadsimtu esam kopā. Cauri sarežģītiem apspiestības laikiem un tik daudzveidīgiem neatkarības gadiem līdz pat šodienai. Mēs esam kopā. Mūsu vērtības ir ATBILDĪBA, IZCILĪBA, NEATKARĪBA. Mūsu vīzija - būt atbildīgam, neatkarīgam un izcilam uzņēmumam, kurš IEDVESMO, INFORMĒ, IZGLĪTO un IZKLAIDĒ savu skatītāju visā Latvijā. Mēs - cauri bezcerībai, cerībai, cauri spītībai un Atmodai. Cauri brīvības mācībām, ļauniem murgiem un sāpēm, klūpot un ceļoties, lai vienmēr ietu tālāk. Mūsu televīzija rāda būtisko, liek domāt un ir ar jums. Mēs esam savējie. Jūsu Latvijas Televīzija Foto darbu autors Valts Kleins: “LTV ir stāsti par dzīvi, kuru dzīvojam un kurā meklējam uzticamus orientierus atbildei par to, kas mēs esam. Šo stāstu vērtību un ticamību veido cilvēki-personības ar plašu redzesloku, būdami brīvi no vienīgās patiesības meklējumiem. Skatoties un ieklausoties viņos mēs atklājam pasaules daudzveidību, kuras attīstībai nepieciešams ikviens viedoklis. Arī Tavējais." Lasīt vairāk...
  • “LATVIJAS AINAVA”
    Publicēts: 13.02.15
    “LATVIJAS AINAVA”
      Latvijas ainava   Šī izstāde ir tapusi unikālā starpdisciplinārā pētījumā par Latvijas laikmetīgo ainavu apvienojoties pieciem Latvijas fotogrāfiem (Arnis Balčus, Reinis Hofmanis, Alnis Stakle, Iveta Vaivode un Ilze Vanaga) un pieciem zinātniekiem (Sergejs Kruks, Klāvs Sedlenieks, Kārlis Vērpe, Laine Kristberga un Ivars Austers). Kopš 2013. gada, sadarbojoties pāros (zinātnieks/fotogrāfs), ir tapušas piecas fotogrāfiju sērijas un pieci raksti, kas saturiski ir savstarpēji saistīti, izvēršot vēstījumu par vienu tēmu fotogrāfiskā naratīvā un tekstā. Izstādes virstēma ir ainava, kas ir virsma kontemplatīvam skatienam, skatuve īpatnam vai ikdienišķam notikumam, kā arī, protams, katalizators indivīda tapšanai par to, kas viņš kļūst kādas konkrētas ainavas ieskauts. Lielākajai mūsdienu sabiedrības daļai ainavas vērošana klātienē vai attēlpastarpināti ir ikdienišķs un arī gana ierasts process, īsinot laiku pie sabiedriskā transporta loga, pētot digitālo un drukāto mediju saturu, veroties pa savas guļamistabas logu u.tml. Tomēr cilvēks nevar un nekad nav varējis iegūt dabiskas ainavas pieredzi. Pat no civilizācijas nošķirti dabas parki un tuksnesīgi saulrieti jūrmalā vienmēr izskatīsies pēc atklātnītēm vai kaut kur medijos vai reklāmstāstos redzētiem sižetiem, kas vienmēr nesīs kādu kultūriekodētu jēgu. Mūsu izpratne par redzēto ainavu vienmēr ir psiholoģiski un/vai sociāli konstruēta, kas vairumā gadījumu nosaka arī mūsu priekšstatus, sajūtas un ideoloģijas par ainavas gleznaino un sublīmo pamatelementu iedabu. Lasīt vairāk...
  • „VĀRTI UZ KURZEMI”
    Publicēts: 13.02.15
    „VĀRTI UZ KURZEMI”
    Vārti uz Kurzemi (2014. gada KURZEMES MĀKSLAS UN DZEJAS DIENU CEĻOJOŠĀ IZSTĀDE) Viena no Kurzemei raksturīgām tradīcijām ir rīkot Kurzemes Mākslas dienas katru otro gadu nu jau desmito reizi (kopš 1999. g.). To ikreiz organizē kāda no lielākajām Kurzemes pilsētām. Šogad Tukumā mākslinieki apvienoja savus spēkus ar literātiem un izveidoja kopīgus mākslas un dzejas svētkus. Mākslinieki radīja atsevišķus mākslas darbus, kur sapludināja dzeju un mākslu vienotā sintēzē (Videofilma “Pretī”, dzejnieku veltījumi mākslas darbiem „Izstādes lasījumi” u.c.). Svētku mērķis bija parādīt Kurzemes mākslinieku un literātu jaunākos sasniegumus, kopīgi analizēt procesus un izvirzīt turpmākos mērķus. Tika izveidota izstāde „Vārti uz Kurzemi”, kura parādīja mākslinieku darbus gan no pilsētām (Liepājas, Ventspils, Kuldīgas, Saldus, Talsiem, Tukuma, Kandavas, Aizputes), gan no Jūrmalciemiem (Saunaga, Vaides, Kolkas, Kaltenes), gan no citām Kurzemes vietām.  Tā apkopoja visdažādākos mākslas veidus un atšķirīgas mākslinieku paaudzes, parādot mākslas virzību, kas aktuāla šajā Latvijas reģionā. Īpaša kolekcija no šīs izstādes tika izveidota, lai 2015. gada februārī to prezentētu Marka Rotko mākslas centrā Daugavpilī. Tā sniegs nelielu ieskatu mākslas procesos, kurus iedvesmo mākslinieki, kas savu iedvesmu rod Kurzemē. Lasīt vairāk...
  • JURIJS DOJČS “BEIDZAMAIS FOLIO”
    Publicēts: 13.01.15
    JURIJS DOJČS “BEIDZAMAIS FOLIO”
    JURIJS DOJČS BEIDZAMAIS FOLIO   Nekādas svešzemju debesis mani nepasargāja, neviena svešinieka spārns neaizsedza manu seju. Es atrodos te kā liecinieks kopējam liktenim, kā izdzīvotājs tajā laikā, tajā vietā. Anna Ahmatova / Rekviēms 1935 – 1940. Jurijs Dojčs (Yuri Dojc) par savu izstādi: 1997. gada janvārī sava tēva bērēs es sastapu brīnišķīgu sievieti - Vajnorska kundzi. Viņa bija viena no tām tūkstoš vai vairāk meitenēm, kas 1942. gada sākumā iekāpa pirmajā vilcienā uz Aušvicu.  Tur viņa sabija trīs gadus un zaudēja pilnīgi visu ģimeni, izņemot brāli. Viņa man pastāstīja, ka ik dienu apmeklē mājās tos, kas tāpat kā viņa ir izdzīvojuši. Es palūdzu, vai varu viņu pavadīt šajās ikdienas gaitās. Viņa piekrita. Un tā es sāku fotografēt šos cilvēkus un pasauli, kurā tie dzīvoja. JURIJA DOJČA 30 BEIDZAMIE FOLIO Lasīt vairāk...
  • ALEKSANDRA ŠĻAHOVA “PĀREJAS”
    Publicēts: 20.12.14
    ALEKSANDRA ŠĻAHOVA “PĀREJAS”
    ALEKSANDRA ŠĻAHOVA "PĀREJAS" Māksliniece un mākslas pedagoģe Aleksandra Šļahova ir personība, kas ar saviem darbiem, savu uzmanību, skaidrumu un gaišumu uzrunā ikvienu, aicinot sarunai un kopējam darbam. Spēka un smalkuma auklētos darbus, kuri radīti akvareļglezniecībā, ieskauj dekoratīvas, stilizētas un dabai pietuvinātas studijas. Akvareļos dominē Aleksandrai raksturīga krāsu tīrība, to kontrasts un harmonija, kas no idejas līdz rezultātam materiālā izlolots skrupulozi un pēctecīgi. Autore tver dabā un dzīvē kopumā vienkāršo, saskatot un transformējot tā vērtīgākās šķautnes, un atspoguļo uztverto formu mūsu skatieniem īpašā pietuvinājumā. Virkne darbu ir radīti noskaņas stilistikā, paužot savu personīgo attieksmi, jūtas, uzmanību par notiekošo, kas iekļaujas katrā no akvareļa slāņiem, veidojot kompozīciju sižetisko stāstu. Katrā darbā neizpaliek īpaša un uzreiz netverama filozofija. Mākslinieces akvareļi ir simboliski un reizē lakoniski magnēti, tie pievelk mūs visus un katru atsevišķi, saklausot, saredzot darba dziļumu un vienreizību. Lasīt vairāk...