Ekspozīcijas

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā vienmēr ir ko redzēt! Šajā lapā Jūs atradīsiet visas ekspozīcijas, kuras notiek mākslas centrā, kā arī papildus informāciju par tām.

PAMATEKSPOZĪCIJA

Mākslas centra A sektorā ir iespēja apskatīt pastāvīgo ekspozīciju „Marks Rotko. Dzīve un māksla” un ieraudzīt Marka Rotko oriģināldarbu izstādi, iepazīties ar digitālo ekspozīciju par mākslinieka biogrāfiju un dažādiem daiļrades periodiem, pavadīt laiku videozālē, klusuma telpā un bibliotēkā.

Nelielā piecu darbu ekspozīcija Rotko zālē izseko mākslinieka daiļrades radikālajai attīstībai visā viņa karjeras gaitā: no divdesmitā gadsimta trīsdesmito gadu agrīnajām figurālajām gleznām caur pārejas posmu četrdesmitajos gados līdz piecdesmito un sešdesmito gadu revolucionārajam “klasiskajam” stilam.

Ekspozīcijā skatāmi Šādi mākslinieka Marka Rotko oriģināldarbi:

“Pašportrets”, 1936 (Kristofera Rotko kolekcija)
“Svētnīca Karnakā”, 1946 (Kristofera Rotko kolekcija)
“Ēola Arfa”/Nr. 7, 1946 (Kristofera Rotko kolekcija)
Bez nosaukuma, 1948 (Keitas Rotko Prizelas kolekcija)
Bez nosaukuma (Brūnais uz sarkanā), 1964 (Keitas Rotko Prizelas kolekcija)

MAINĪGĀS EKSPOZĪCIJAS

  • Ideju kolekcijas
    Publicēts: 15.11.19
    Ideju kolekcijas
    “Valdas Podkalnes ierosmes ir kā vēlmju, cerību un prieka pilna sēkla, kas izsēta pasaulē kā sava veida augsnē ilgās, ka šī sēkla ar visu tajā mītošo informāciju nākotnē brīnišķīgā veidā zels un plauks.” /Haralds Jegodzienskis/ Izstāde “Ideju kolekcijas”, ir mākslinieces Valdas Podkalnes iniciēts koncepts. Izstādē eksponētas divas darbu sērijas – konceptuālu krūzīšu kolekcija, kas tapusi 1993. gadā, un porcelāna bloki, kas radīti 2017./2018. gadā. Visus darbus vieno fakts, ka to formas dizainu veidojusi Valda Podkalne, savukārt tās apgleznojuši vai kā citādi radoši turpinājuši daudzi citi, pašas autores izraudzīti un uzaicināti mākslinieki. Ja rūpnieciskajā dizainā šādi radoši kopdarbi ir ierasta prakse, tad laikmetīgajā mākslā – daudz retāka parādība. Valdas Podkalnes sociālajā projektā, kas apvieno gadsimtus, iesaistīti 34 Latvijas kultūras ainā nozīmīgi mākslinieki. Izveidots arī katalogs “BLOG.KS” kā spilgta šī notikuma dokumentācija. Lasīt vairāk...
  • LABĀ ROKA
    Publicēts: 14.11.19
    LABĀ ROKA
    Izteiciens “labā roka” parasti tiek lietots pozitīvā nozīmē. Tas, kas ir “labs”, atrodas “pa labi”, ir cieši klāt, uz to var paļauties. Neatņemams un aktīvs darbības veicējs. Kā gan būtu iespējams iztikt bez labās rokas? Vienlaicīgi labā roka ir tikai ekstremitāte, daļa no ķermeņa, kas ir īstenais darbības iniciators. Tāpat arī persona, kura ir “labā roka”, ir darbīga, izpalīdzīga, tomēr neredzama un bez pretenzijām uz atzinību. Mūsu kultūrā ir dziļi iesakņojies priekšstats, ka sieviete ir kā “labā roka”. Ģimenē, attiecībās, darba vietā. Vislabākā, protams. Lasīt vairāk...
  • JŪGENDSTILS
    Publicēts: 13.11.19
    JŪGENDSTILS
    Aleksandra Vasiļjeva fonda kolekcijas izstāde Salīdzinoši mierīgajā  laikposmā no 1890. līdz 1914. gadam, kurš pagāja bez kariem, revolūcijām vai militāriem apvērsumiem un kuru dēvē par la belle époque jeb brīnišķīgo laikmetu, strauji ienāca jauns stils – jūgendstils. Tā uzkrītošie pirmsākumi meklējami Vispasaules izstādē Parīzē, lai gan šī jaunā māksla bija sākusi izplatīties jau kopš 19. gadsimta 90. gadu vidus. Jauno stilu ietekmēja jauna estētika, kuras pamatā ir lietojamības un skaistuma kombinācija, dzīvās dabas formu (īpaši ūdens floras un jūras faunas) stilizācija, motīvu daudzveidība un dekoratīvums, kā arī rakstu asimetrija. Tā iedvesmas avoti bija viduslaiku mistiskie priekšstati par mākslu, simbolistu literatūra, Austrumu māksla un tautiskums. Lasīt vairāk...
  • SINERĢIJA
    Publicēts: 13.11.19
    SINERĢIJA
    Kas ir sinerģija? Vienkāršiem vārdiem runājot – rezultāts ir lielāks nekā iesaistīto pušu ieguldījuma kopsumma. Matemātiski tas varētu izskatīties šādi: 2 + 2 = 5, un, protams, 5 vietā var būt arī cita vērtība. Rezultāts ir lielāks nekā atsevišķu daļu kopsumma. Sinerģija spēj apvienot un atraisīt cilvēkos mītošo milzu spēku un potenciālu. Radošais process ir grūti prognozējams – ar ko tas beigsies vai kurp tas novedīs. Nav arī paredzams, ar kādiem jauniem izaicinājumiem nāksies saskarties. Mūsu ģimenes SINERĢIJA – tā ir pleca sajūta, atbalsts un radošā gara uzturēšana. Dzīves izjūtu tveršana no dažādiem skatu punktiem un apvienošana vienā lielā un kopīgā pasaules redzējumā, darbojoties katram savā mākslas nozarē. Lasīt vairāk...
  • ANIMĀLIJA
    Publicēts: 13.11.19
    ANIMĀLIJA
    FILIPS ŠALAJEVS Filips Šalajevs (1929, Krievijā – 2008, Latvijā) – “strādnieks un gleznotājs”, naivās mākslas pārstāvis, animālists un portretists. Pirmo izstādi sarīkojis vēl skolā, būdams 11 gadus vecs. Kopš pusaudža gadiem daudz un smagi strādājis: jau no 14 gadu vecuma palīdzējis mātei smagos lauku darbos, sākotnēji zemnieku saimniecībā, vēlāk dzelzceļa palīgsaimniecībā, dažus gadus strādājis apavu darbnīcā. Ieguvis augstas kategorijas instrumentu atslēdznieka profesiju, Filips Šalajevs uzsāka darbu Rīgas turbomehāniskajā rūpnīcā. Zīmēšanu un glezniecību sākotnēji apguvis patstāvīgi no grāmatām par mākslu, vēlāk 32 gadu vecumā iestājies VEF kultūras nama tēlotājmākslas studijā pie ievērojamā latviešu gleznotāja Ulda Zemzara. Būdams Šalajeva pirmais mākslas skolotājs, Zemzars savulaik izteicies par viņa daiļradi: „Viņa mākslai piemīt izteiksmīgs raksturīgums. Viņš ir dabas un dzīvnieku draugs. [..] Tādēļ savos zvēros viņš it kā ievieto cilvēka dvēseli, pirmām kārtām – savējo. Mēs lūkojamies uz viņa vilku, lāci vai tīģeri, bet no tiem viņš pats uzlūko mūs, uzrunā mūs.” Lasīt vairāk...
  • VAKAR. AIZVAKAR. ŠODIEN
    Publicēts: 11.11.19
    VAKAR. AIZVAKAR. ŠODIEN
    VIOLETA JĀTNIECE Violeta Jātniece dzimusi 1939. gadā Rīgā. Ar mālu topošā māksliniece iepazinusies Tūjā, kur pavadītas bērnības vasaras. Visjaukākās spēļu vietas bijušas māla bedres līdzās ķieģeļu ceplim, kur mazā Violeta pērusies pa māliem un vēlāk aicināta darbnīcās. 1957. gadā Violeta absolvēja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, savukārt 1964. gadā – Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļu. 1967. gada māksliniece pievienojās Ķīpsalas keramiķu grupai. 1969. gadā tika uzņemta Latvijas Mākslinieku savienībā un sāka strādāt keramikas darbnīcās Ķīpsalā. Māksliniece ir sarīkojusi vairākas personālizstādes Latvijā, kā arī piedalījās grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs – Polijā, Francijā, Itālijā, Vācijā, Čehijā, Bulgārijā, Dānijā, Zviedrijā un ASV. Keramiķe kļuvusi pazīstama ar savu apjomīgo dārza keramiku, vairākkārtējo dalību starptautiskos konkursos un izstādēs (tostarp, 1979. gadā Faencā, 1984. gadā Vestervaldē, 1991. gadā kopā ar Pēteri Martinsonu – Arizonas universitātes muzejā ASV). Lasīt vairāk...
  • 15. starptautiskais glezniecības simpozijs “Marks Rotko 2019”
    Publicēts: 26.09.19
    15. starptautiskais glezniecības simpozijs “Marks Rotko 2019”
    “Mākslinieku vidū ir pieņemts, ka nav svarīgi, ko mākslinieks glezno, galvenais, lai tas būtu labi uzgleznots. Tā ir akadēmisma būtība. Nepastāv tāda lieta kā laba glezna, kura ir ne par ko…” Marks Rotko, Ņujorka. 1958 Marks Rotko ir nepārprotami atstājis milzīgu ieguldījumu glezniecības attīstībā pasaulē un arvien turpina iespaidot mūsdienu māksliniekus eksperimentēt un izpausties, veidojot savu izpratni par glezniecību. Lasīt vairāk...
  • Kompozīcijas
    Publicēts: 26.09.19
    Kompozīcijas
    Māris Uldriķis Māra Uldriķa mākslas izpratne un talants atklājas šķietami vienkāršās un lakoniskās kompozīcijās. Meistarīgais līniju minimālisms aptver saspringtu sajūtu gammu un dzīves procesu izziņu. Kompozīciju kopums rada filozofisku pārdomu caurstrāvotu vienotību. Liela daļa viņa radīto mākslas darbu ir uz melna fona, zīmējumam piešķirot neparastu dziļumu un vēl spilgtāku krāsu saspēli. Nemitīgie plastiskuma un cilvēka psiholoģiskā stāvokļa atklāsmes veidu meklējumi māksliniekam rezultējās izcilos pašportretos, kas ir vēl viens viņa mākslinieciskās izcilības apliecinājums.   Zane Melāne   Lasīt vairāk...
  • BASIL ALKAZZI – NEPĀRTRAUKTA ODISEJA…
    Publicēts: 17.09.19
    BASIL ALKAZZI – NEPĀRTRAUKTA ODISEJA…
    “Kā mākslinieks es izvēlos, tāpat kā daudzi citi pirms manis, kā daudzas būtnes pirms manis, iet pats savu ceļu, sev lemto ceļu, kurš apžilbina prātu un tā iekšējo redzes spēju; kura tēli vēl nav iedalīti noteiktās kategorijās. Bet vai tas vispār ir vajadzīgs? Apzīmējumi dala kategorijās un tādējādi ierobežo, apvalda, sasaista radošos spēkus, kas ir spara un dzīvības pārpilni: tie, kas atrodas ārpus jaunrades straumes, uzspiež šo skatupunktu citiem, un tas ir ļoti netaisnīgi.”   Basil Alkazzi, 2008   Lasīt vairāk...
  • Osvalds Zvejsalnieks. Mūžs
    Publicēts: 16.09.19
    Osvalds Zvejsalnieks. Mūžs
    Pārjautājot māksliniekam, kādu liksim izstādei nosaukumu, Osvalds Zvejsalnieks atbild, -mūžs. Pirmajā mirklī kādam tas var šķist pārāk apcerīgs vai sentimentāls izstādes apzīmējums, tā, iespējams, mākslinieks pats jutās tajā mirklī, kad par to runājām un atlasījām darbus izstādei. Bet, paskatoties uz darbu kopumu un mākslinieka paveikto Latvijas (īpaši Latgales) glezniecībā, kultūrā, sabiedriskajā dzīvē un dzīvē kopumā, protams, šim lielajam vārdam MŪŽS novelkama vienādības zīme ar PADARĪTO un vēl DARĀMO. Lasīt vairāk...