Ekspozīcijas

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā vienmēr ir ko redzēt! Šajā lapā Jūs atradīsiet visas ekspozīcijas, kuras notiek mākslas centrā, kā arī papildus informāciju par tām.

PAMATEKSPOZĪCIJA

Mākslas centra A sektorā ir iespēja apskatīt pastāvīgo ekspozīciju „Marks Rotko. Dzīve un māksla” un ieraudzīt Marka Rotko oriģināldarbu izstādi, iepazīties ar digitālo ekspozīciju par mākslinieka biogrāfiju un dažādiem daiļrades periodiem, pavadīt laiku videozālē, klusuma telpā un bibliotēkā.

Nelielā piecu darbu ekspozīcija Rotko zālē izseko mākslinieka daiļrades radikālajai attīstībai visā viņa karjeras gaitā: no divdesmitā gadsimta trīsdesmito gadu agrīnajām figurālajām gleznām caur pārejas posmu četrdesmitajos gados līdz piecdesmito un sešdesmito gadu revolucionārajam “klasiskajam” stilam.

Ekspozīcijā skatāmi Šādi mākslinieka Marka Rotko oriģināldarbi:

“Pašportrets”, 1936 (Kristofera Rotko kolekcija)
“Svētnīca Karnakā”, 1946 (Kristofera Rotko kolekcija)
“Ēola Arfa”/Nr. 7, 1946 (Kristofera Rotko kolekcija)
Bez nosaukuma, 1948 (Keitas Rotko Prizelas kolekcija)
Bez nosaukuma (Brūnais uz sarkanā), 1964 (Keitas Rotko Prizelas kolekcija)

MAINĪGĀS EKSPOZĪCIJAS

  • Valerijans Dadžāns „KRĀSAINĀS IEDOMAS”
    Publicēts: 06.03.15
    Valerijans Dadžāns „KRĀSAINĀS IEDOMAS”
    Krāsainās iedomas Valerijans Dadžāns dzimis 1932. gada 11. februārī Abrenes apriņķa Viļakas pagastā, miris 2012. gada 25. martā Jelgavā. 1953. gadā beidzis Latvijas Valsts Universitātes Vēstures fakultāti. Kopš 1953. gada strādājis par pedagogu Atašienas vidusskolā, Vircavas vidusskolā, Jelgavas internātskolā, Juglas sanatorijā – meža skolā, bijis zinātniskais līdzstrādnieks bijušajā Revolūcijas muzejā (tagad - Latvijas Kara muzejs). Glezniecību apguvis pašmācības ceļā un privāti. Nodarbojies ar metālkalšanu. Veidojis skatuves noformējumu Jelgavas mūzikas skolā. Izstādēs piedalījās no 1965. gada. Personālizstādes galerijā „Jāņa sēta”, Rīgā (1993), Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (1993, 2002), J. Čakstes muzejā „Auči” (2000, 2001, 2002), Štutgartē, Vācijā (1994), Nešvilas galerijā, ASV (2002). Piemiņas izstāde Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā un galerijā „Antonija”, Rīgā (2013). Kopš 2009. gada bijis Jelgavas Mākslinieku biedrības biedrs. Lasīt vairāk...
  • ČETRAS IZSTĀDES – Vija Zariņa, Kaspars Zariņš, Paula Zariņa un Marta Zariņa-Ģelze (1987-2014)
    Publicēts: 13.02.15
    ČETRAS IZSTĀDES – Vija Zariņa, Kaspars Zariņš, Paula Zariņa un Marta Zariņa-Ģelze (1987-2014)
    "ČETRAS IZSTĀDES" Vija Zariņa, Kaspars Zariņš, Paula Zariņa un Marta Zariņa-Ģelze (1987-2014) Projektu ČETRAS IZSTĀDES veido četras atsevišķas personālizstādes. Mākslinieku biogrāfijas nepārprotami ir saistītas, jo viņi ir ģimenes locekļi, bet vienlaikus viņi ir pilnīgi patstāvīgi savos radošajos meklējumos. Tas arī uzskatāms par projekta lielāko izaicinājumu - gan ekspozīcijās, gan interpretācijās turēties drošā attāluma no ģimenes sentimenta, no Zariņu dzimtas sentimenta un pievērsties tikai mākslai. Vijas Zariņas "Portreti", Kaspara Zariņa "Simptomi", Paulas Zariņas "Apziņas" un Martas Zariņas-Ģelzes "Asaru kolekcija" ir patstāvīgi veidotas personālizstādes, katra ar savu, autora izvirzītu radošo uzdevumu un stāstu. Rīkot ČETRAS IZSTĀDES Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā, neliekoties zinis par Marka Rotko mākslu, likās nepareizi. Tāpēc katras izstādes apraksts sākas ar kādu Markam Rotko veltītu citātu. Tomēr uzreiz jāsaka: izstāde nebūt necenšas savienot četrus māksliniekus ar Marku Rotko, tās uzdevums nav pierādīt neesošas ietekmes. Mākslas mērķi katram ČETRU IZSTĀŽU autoram ir savi un individuāli, taču mākslu var apspriest salīdzinājumā un kontekstos. Nevis paņēmieni, tēmas un stili, bet mākslas metafizika jeb tās gars ir teritorija, kura mākslai ir kopīga neatkarīgi no autora individuālajiem mērķiem. Šajā teritorijā veidojas pārsteidzoši saskares punkti, kurus skatītājiem parāda ČETRAS IZSTĀDES. Lasīt vairāk...
  • “TELEVĪZIJA. MĒS ESAM SAVĒJIE.”
    Publicēts: 13.02.15
    “TELEVĪZIJA. MĒS ESAM SAVĒJIE.”
    TELEVĪZIJA. MĒS ESAM SAVĒJIE.   Tas sākās 1954. gadā kā ziņkārīgs piedzīvojums - modīgs un neparasts. Nu jau vairāk nekā pusgadsimtu esam kopā. Cauri sarežģītiem apspiestības laikiem un tik daudzveidīgiem neatkarības gadiem līdz pat šodienai. Mēs esam kopā. Mūsu vērtības ir ATBILDĪBA, IZCILĪBA, NEATKARĪBA. Mūsu vīzija - būt atbildīgam, neatkarīgam un izcilam uzņēmumam, kurš IEDVESMO, INFORMĒ, IZGLĪTO un IZKLAIDĒ savu skatītāju visā Latvijā. Mēs - cauri bezcerībai, cerībai, cauri spītībai un Atmodai. Cauri brīvības mācībām, ļauniem murgiem un sāpēm, klūpot un ceļoties, lai vienmēr ietu tālāk. Mūsu televīzija rāda būtisko, liek domāt un ir ar jums. Mēs esam savējie. Jūsu Latvijas Televīzija Foto darbu autors Valts Kleins: “LTV ir stāsti par dzīvi, kuru dzīvojam un kurā meklējam uzticamus orientierus atbildei par to, kas mēs esam. Šo stāstu vērtību un ticamību veido cilvēki-personības ar plašu redzesloku, būdami brīvi no vienīgās patiesības meklējumiem. Skatoties un ieklausoties viņos mēs atklājam pasaules daudzveidību, kuras attīstībai nepieciešams ikviens viedoklis. Arī Tavējais." Lasīt vairāk...
  • “LATVIJAS AINAVA”
    Publicēts: 13.02.15
    “LATVIJAS AINAVA”
      Latvijas ainava   Šī izstāde ir tapusi unikālā starpdisciplinārā pētījumā par Latvijas laikmetīgo ainavu apvienojoties pieciem Latvijas fotogrāfiem (Arnis Balčus, Reinis Hofmanis, Alnis Stakle, Iveta Vaivode un Ilze Vanaga) un pieciem zinātniekiem (Sergejs Kruks, Klāvs Sedlenieks, Kārlis Vērpe, Laine Kristberga un Ivars Austers). Kopš 2013. gada, sadarbojoties pāros (zinātnieks/fotogrāfs), ir tapušas piecas fotogrāfiju sērijas un pieci raksti, kas saturiski ir savstarpēji saistīti, izvēršot vēstījumu par vienu tēmu fotogrāfiskā naratīvā un tekstā. Izstādes virstēma ir ainava, kas ir virsma kontemplatīvam skatienam, skatuve īpatnam vai ikdienišķam notikumam, kā arī, protams, katalizators indivīda tapšanai par to, kas viņš kļūst kādas konkrētas ainavas ieskauts. Lielākajai mūsdienu sabiedrības daļai ainavas vērošana klātienē vai attēlpastarpināti ir ikdienišķs un arī gana ierasts process, īsinot laiku pie sabiedriskā transporta loga, pētot digitālo un drukāto mediju saturu, veroties pa savas guļamistabas logu u.tml. Tomēr cilvēks nevar un nekad nav varējis iegūt dabiskas ainavas pieredzi. Pat no civilizācijas nošķirti dabas parki un tuksnesīgi saulrieti jūrmalā vienmēr izskatīsies pēc atklātnītēm vai kaut kur medijos vai reklāmstāstos redzētiem sižetiem, kas vienmēr nesīs kādu kultūriekodētu jēgu. Mūsu izpratne par redzēto ainavu vienmēr ir psiholoģiski un/vai sociāli konstruēta, kas vairumā gadījumu nosaka arī mūsu priekšstatus, sajūtas un ideoloģijas par ainavas gleznaino un sublīmo pamatelementu iedabu. Lasīt vairāk...
  • „VĀRTI UZ KURZEMI”
    Publicēts: 13.02.15
    „VĀRTI UZ KURZEMI”
    Vārti uz Kurzemi (2014. gada KURZEMES MĀKSLAS UN DZEJAS DIENU CEĻOJOŠĀ IZSTĀDE) Viena no Kurzemei raksturīgām tradīcijām ir rīkot Kurzemes Mākslas dienas katru otro gadu nu jau desmito reizi (kopš 1999. g.). To ikreiz organizē kāda no lielākajām Kurzemes pilsētām. Šogad Tukumā mākslinieki apvienoja savus spēkus ar literātiem un izveidoja kopīgus mākslas un dzejas svētkus. Mākslinieki radīja atsevišķus mākslas darbus, kur sapludināja dzeju un mākslu vienotā sintēzē (Videofilma “Pretī”, dzejnieku veltījumi mākslas darbiem „Izstādes lasījumi” u.c.). Svētku mērķis bija parādīt Kurzemes mākslinieku un literātu jaunākos sasniegumus, kopīgi analizēt procesus un izvirzīt turpmākos mērķus. Tika izveidota izstāde „Vārti uz Kurzemi”, kura parādīja mākslinieku darbus gan no pilsētām (Liepājas, Ventspils, Kuldīgas, Saldus, Talsiem, Tukuma, Kandavas, Aizputes), gan no Jūrmalciemiem (Saunaga, Vaides, Kolkas, Kaltenes), gan no citām Kurzemes vietām.  Tā apkopoja visdažādākos mākslas veidus un atšķirīgas mākslinieku paaudzes, parādot mākslas virzību, kas aktuāla šajā Latvijas reģionā. Īpaša kolekcija no šīs izstādes tika izveidota, lai 2015. gada februārī to prezentētu Marka Rotko mākslas centrā Daugavpilī. Tā sniegs nelielu ieskatu mākslas procesos, kurus iedvesmo mākslinieki, kas savu iedvesmu rod Kurzemē. Lasīt vairāk...
  • JURIJS DOJČS “BEIDZAMAIS FOLIO”
    Publicēts: 13.01.15
    JURIJS DOJČS “BEIDZAMAIS FOLIO”
    JURIJS DOJČS BEIDZAMAIS FOLIO   Nekādas svešzemju debesis mani nepasargāja, neviena svešinieka spārns neaizsedza manu seju. Es atrodos te kā liecinieks kopējam liktenim, kā izdzīvotājs tajā laikā, tajā vietā. Anna Ahmatova / Rekviēms 1935 – 1940. Jurijs Dojčs (Yuri Dojc) par savu izstādi: 1997. gada janvārī sava tēva bērēs es sastapu brīnišķīgu sievieti - Vajnorska kundzi. Viņa bija viena no tām tūkstoš vai vairāk meitenēm, kas 1942. gada sākumā iekāpa pirmajā vilcienā uz Aušvicu.  Tur viņa sabija trīs gadus un zaudēja pilnīgi visu ģimeni, izņemot brāli. Viņa man pastāstīja, ka ik dienu apmeklē mājās tos, kas tāpat kā viņa ir izdzīvojuši. Es palūdzu, vai varu viņu pavadīt šajās ikdienas gaitās. Viņa piekrita. Un tā es sāku fotografēt šos cilvēkus un pasauli, kurā tie dzīvoja. JURIJA DOJČA 30 BEIDZAMIE FOLIO Lasīt vairāk...
  • ALEKSANDRA ŠĻAHOVA “PĀREJAS”
    Publicēts: 20.12.14
    ALEKSANDRA ŠĻAHOVA “PĀREJAS”
    ALEKSANDRA ŠĻAHOVA "PĀREJAS" Māksliniece un mākslas pedagoģe Aleksandra Šļahova ir personība, kas ar saviem darbiem, savu uzmanību, skaidrumu un gaišumu uzrunā ikvienu, aicinot sarunai un kopējam darbam. Spēka un smalkuma auklētos darbus, kuri radīti akvareļglezniecībā, ieskauj dekoratīvas, stilizētas un dabai pietuvinātas studijas. Akvareļos dominē Aleksandrai raksturīga krāsu tīrība, to kontrasts un harmonija, kas no idejas līdz rezultātam materiālā izlolots skrupulozi un pēctecīgi. Autore tver dabā un dzīvē kopumā vienkāršo, saskatot un transformējot tā vērtīgākās šķautnes, un atspoguļo uztverto formu mūsu skatieniem īpašā pietuvinājumā. Virkne darbu ir radīti noskaņas stilistikā, paužot savu personīgo attieksmi, jūtas, uzmanību par notiekošo, kas iekļaujas katrā no akvareļa slāņiem, veidojot kompozīciju sižetisko stāstu. Katrā darbā neizpaliek īpaša un uzreiz netverama filozofija. Mākslinieces akvareļi ir simboliski un reizē lakoniski magnēti, tie pievelk mūs visus un katru atsevišķi, saklausot, saredzot darba dziļumu un vienreizību. Lasīt vairāk...
  • Riho Tomra “No diega līdz mākslai”
    Publicēts: 20.12.14
    Riho Tomra “No diega līdz mākslai”
    Riho Tomra (Igaunija) “No diega līdz mākslai” Pagājušā gadsimta beigās vācu mežģīņu adīšanā radās jauns virziens. Agrāk lietoto Tiroles un Bavārijas tautas tradīcijās sakņoto motīvu atkārtojumu vietā jaunā mode pieprasīja sarežģītākus rakstus. Par jaunās tehnikas kulmināciju uzskatāms dižā mežģīņu adīšanas meistara Herberta Riharda Nīblinga (Herbert Richard Niebling, 20.12.1903. - 15.05.1966.) radošais sniegums. Jau agrā jaunībā viņš iemācījās adīt un ar to nodarbojās visu dzīvi, attīstot savu tehniku līdz pilnībai. Ja tradicionālos rakstus adīja pēc atmiņas, tad šos sarežģītos musturus vajadzēja pierakstīt. Tādējādi Nīblinga raksti tika publicēti un popularizēti žurnālos, un amatieru adītāji sāka tos kopēt. Ap 1930. gadam meistars bija izveidojis vispārzināmu simbolu kopu, kas bija populāri un visiem pieejami. Pēc 2. Pasaules kara beigām viņš turpināja radīt adījumu rakstus, iedvesmojoties no sava dārza ziedu formām un struktūrām, kā arī no neparastiem augiem, kurus viņš bija savācis savos ceļojumos. Viņa paša adījumi aizgājuši mūžībā kopā ar viņu, taču simtiem viņa izstrādāto fantastisko rakstu iepriecina cilvēkus vēl šodien. Lielā Meistara 111. jubilejai tiek veltīta Rotko centrā rādītā igauņu mākslinieka Riho Tomras izstāde. Lasīt vairāk...
  • Starptautiskais tekstilmākslas simpozijs “Fortress Walls” (Cietokšņa vaļņi)
    Publicēts: 11.11.14
    Starptautiskais tekstilmākslas simpozijs “Fortress Walls” (Cietokšņa vaļņi)
      “Fortress Walls” (Cietokšņa vaļņi) “Fortress Walls” (Cietokšņa vaļņi) ir pirmais starptautiskais tekstilmākslas simpozijs, kas noticis Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā. Simpozija mākslinieki tika aicināti radīt unikālas tekstilmākslas miniatūras, iedvesmu smeļoties Daugavpils cietokšņa arhitektūrā, tā atmosfērā un reljefā. Īpašā cietokšņa arhitektūra veido krāsu pasauli un neatkārtojamo atmosfēru Daugavas krastā, turklāt miniatūra kā mākslas darba žanrs ir visnotaļ sarežģīts uzdevums. Tas prasa no mākslinieka prasmi ierobežotā telpā līdzsvaroti vienot gan autora iecerēto koncepciju, gan pielietoto materiālu diktētās darba tehnikas iemaņas. Radot darbus, mākslinieki izmantoja visdažādākos tekstila un šķiedras materiālus, sākot ar tradicionālajiem materiāliem un beidzot ar dažādiem sintētiskajiem un dabas materiāliem. Lasīt vairāk...
  • “Lietuvas Mākslas telpa”
    Publicēts: 14.11.14
    “Lietuvas Mākslas telpa”
      "Lietuvas Mākslas telpa" Māksla ir tieši saistīta ar telpu, kas to iekļauj un kas pakļaujas mākslas darbiem un mākslas procesiem. Bieži vien neredzama tā veido kādas ieliņas, kvartāla, pilsētas vai pat veselas valsts koptēlu. Mākslu nav iespējams aplūkot atsevišķi – tā caurauž arhitektūru, dizainu un citas sfēras, kas kopā veido mūs ieskaujošo pasauli. Māksla ir vēstures lieciniece un reizē arī veidotāja – būdama tieši vai pastarpināti saistīta ar politiskajām un sociālajām norisēm ikdienas dzīvē, tā spēj ne vien sniegt rezultatīvi objektīvu vērojumu no malas, bet arī ietekmēt notikumu gaitu, jo katrs individuālais radošuma manifests izriet no paša mākslinieka personības, un tas tieši iespaido kādas kultūras identitāti un tai piederošo vai patapināto telpu. Līdzīgi kā citās Austrumeiropas un post-padomju valstīs arī Lietuvā kultūras attīstība ir saistīta ar globāliem politikas un ekonomikas procesiem. Turklāt Lietuvas ģeogrāfiskais novietojums allaž sekmējis dažādu lielvalstu un kultūru ietekmi tās teritorijā – šādos apstākļos ir veidojusies un attīstījusies Lietuvas nacionālā māksla. Lasīt vairāk...