Marko Džanoti. Pasāžas

Marko Džanoti. Pasāžas

- - 30.10.19
Marko Džanoti jaunākajās gleznās tiek risināts dialogs, kas ir vismaz tikpat godājams kā tas, kurš ritēja Augstās renesanses laikmetā, kad Florences māksla uzstājās pret Venēcijas mākslu. Proti, tas ir dialogs starp zīmējumu/līniju un krāsu (disegno un colore). Džanoti daiļradē šie pretmeti ilgu laiku atradās iedīgļa stadijā – vismaz kopš darbu sērijas „Fasādes” (“Fachadas”, 1993). Tomēr mākslinieks ir turpinājis piešķirt tiem pārsteidzoši mūsdienīgas formas atbilstoši viņa dzimtenei Brazīlijai raksturīgajai Jaunās pasaules stilistikai, kā arī mūsu tumšajiem laikiem, kas kļūst arvien tumšāki. Tā nav sagadīšanās, ka arī amerikāņu abstraktais ekspresionists Marks Rotko savus rēgainos tēlus slavenā kārtā raksturoja kā „fasādes”. Tādējādi Džanoti mērķis ir sintezēt tradīcijas, izmantojot piemēru, kuru ir rādījis viens no pagājušā gadsimta dižākajiem abstrakcijas meistariem.
Es redzu dabu kā krāsu: Džilianas Eiresas glezniecība, 1972.-1983.g.

Es redzu dabu kā krāsu: Džilianas Eiresas glezniecība, 1972.-1983.g.

- - 27.10.19
Viena no Lielbritānijas nozīmīgākajām māksliniecēm abstrakcionistēm, pazīstama ar saviem spilgtajiem lielformāta audekliem, kas eksplodē krāsu dažādībā. Iedvesmojusies no amerikāņu abstraktā ekspresionisma tradīcijām, Eiresa gleznoja liriskā, žestuālā manierē, kas kontrastēja ar viņas laikabiedru radītajām asmalu kompozīciju formām. Viņas daiļrade nav pamācoša, tā rāda pilnasinīgu, dēkainu un nepiekāpīgu gleznotāju. Kā māksliniece, pedagogs un draugs viņa ir spēcīgi ietekmējusi savas paaudzes māksliniekus un britu mākslu kopumā.
VII Starptautiskā keramikas mākslas simpozija noslēguma izstāde

VII Starptautiskā keramikas mākslas simpozija noslēguma izstāde

- - 08.09.19
CERAMIC LABORATORY Jau septīto reizi Latvijā notika starptautiskais keramikas mākslas simpozijs CERAMIC LABORATORY, kurš ik gadu pulcē vairākus nozares profesionāļus, lai veidotu auglīgu platformu radošumam un pieredzes apmaiņai. Šajā izstādē skatāmi keramikas darbi, kurus simpozija dalībnieki radīja tepat Daugavpils cietoksnī, radoši strādājot divas nedēļas.
Starptautiskais glezniecības simpozijs „Silva Linarte 2019”

Starptautiskais glezniecības simpozijs „Silva Linarte 2019”

- - 08.09.19
Visums ir bezgalīga mijiedarbība. Savstarpējie sakari pastāv starp parādībām, priekšmetiem, pazīmēm un cilvēkiem. Citkārt šī saikne ir īslaicīga, gaistoša, šķietami garāmejoša, citkārt – paliekoša, radoša un attīstoša. Māksliniecei un mākslas pedagoģei Silvai Linartei (1939-2018) bija un joprojām ir īpaša saikne ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru. Ne tikai tādēļ, ka viņa ir dzimusi Daugavpils novadā un mantojusi dzimtas piederību Latgales reģionam, bet arī tādēļ, ka jau kopš mākslas centra atklāšanas ir bijusi klātesoša tā aktivitātēs un norisēs. 2013. gada augustā Rotko centrā tika atklāta viena no lielākajām Silvas Linartes gleznu personālizstādēm “Atspulgi”, kam sekoja turpmāka sadarbība mākslas projektu īstenošanā. Silvai patika arī vienkārši atnākt, aplūkot jaunatklātās izstādes, aprunāties un izteikt savu vērtējumu par redzēto. Viņasprāt, te valda īpaši radoša un mākslinieciski raisoša vide.
GAISS

GAISS

- - 08.09.19
Marieta Patrīcija Līsa   Gaiss sākas mums pie kājām un paceļas augšup, virpuļodams ap planētu un dāvādams mums visiem dzīvības pieskārienu. Glezniecības un fotogrāfiju izstāde GAISS ir veidota nolūkā darīt mums redzamu gaisa skaistumu, vienalga, vai tas būtu tumšs vai gaišs. Tā kā Zemes gaisu mēs visi elpojam kopīgi, mēs esam vienlaikus gan tā ņēmēji, gan sargātāji.
PAMATI

PAMATI

- - 08.09.19
Baltijas valstu laikmetīgās keramikas izstāde Turpinot svinēt Latvijas valsts simtgadi, 2019. gada 5. jūlijā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā tiks īstenots pasākumu kopums, kas veltīts Baltijas valstu profesionālās keramikas mākslas tapšanas procesu izpētei, apzinoties vēsturiski noteiktos jomas veidošanās posmus un to ietekmi uz mūsdienu keramikas mākslas tēlu pasaules kontekstā. Pasākumus rīko Latvijas Laikmetīgās keramikas centrs sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru.
PAMATELEMENTI

PAMATELEMENTI

- - 08.09.19
Kirsi Kivivirta Kirsi Kivivirta rod iedvesmu pilsētas ainavā un tās dažādajās telpās. Veidojot savu tēlu galeriju, viņa izmanto ģeometriju, perspektīvu un vizuālas ilūzijas. Atsauces uz ainavām viņas darbos stāsta par attiecībām starp pilsētniekiem un dabu, savukārt savvaļas dzīvniekiem ir vieta tikai atmiņās. Kivivirtas darbiem vienmēr ir skaidrs jēdzienisks pamats. Lai to uzsvērtu, autore mēdz atstāt darbus baltus. Tomēr „Pilieni” un „Plūsma II” ir veidoti pieticīgā toņu paletē. Kivivirtu pievelk minimālisma idejas, kas ļauj runāt medijam. Kivivirtas radītās sienu kompozīcijas no porcelāna dod iespēju izbaudīt kustību un atpūtu, dinamisku spēku un apcerīgumu. Viņa spēlējas ar pārvietošanu un acu apmāna efektu, sagrozītām perspektīvām un apvāršņiem.
KILĪKIJAS BRĪZE

KILĪKIJAS BRĪZE

- - 08.09.19
Ģeogrāfija/kultūra, kas ietver noteiktas nozīmes, vērtības, identitātes un subjektivitāti, norāda uz vietu, kur “es” tiek atklāts no jauna, atkārtoti pieredzēts un pārradīts. Māksliniekus, kuri vēlas radīt paši savus mītus, neizbēgami baro viņu apdzīvotās ģeogrāfiskās vietas gaisma, krāsas, faktūras/struktūras, vēsture un kultūra, lai arī cik ļoti viņus ietekmētu pasaules mākslinieku pārsteidzošā estētika. Izstādē redzamie darbi norāda uz nepieciešamību veidot kopīgu realitāti, izmantojot mākslinieku individuālās balsis. Katrs mākslas darbs atspoguļo konkrētā mākslinieka jūtīgumu. Skatīti kopumā, izstādītie mākslas darbi ataino realitāti, kas sniedzas daudz tālāk par mākslinieku piedzīvoto kultūru.
Maibrita Ulvedāla Bjelke “DAUDZKRĀSAINĪBA”

Maibrita Ulvedāla Bjelke “DAUDZKRĀSAINĪBA”

- - 08.09.19
Lai gan Maibrita Ulvedāla Bjelke strādā tikai glezniecībā, viņa nekad nav baidījusies — patiesībā pat izrādījusi diezgan lielu dedzību — apstrīdēt pašas izraudzīto mediju. Skatītājiem pasniegtais smalkais, oriģinālais dialogs starp gleznas balstu, audeklu un faktisko “uzkrāsoto klātbūtni” (nevis statisku, gatavu attēlu), ir gan neatliekami pavedinošs, gan intriģējošs, un tam ir savi iemesli. Mākslinieces veikums līdzinās dejotājas priekšnesumam, viņa viegli pieņem un pārņem visas redzamās un neredzamās detaļas, pārkonfigurējot atvērto telpu, kuru neuzbāzīgi pieprasa savai mākslai, izdarot apņēmīgus gājienus ar gluži negaidītu dinamiku. Maibritas daiļradē audekla virsmai, rāmja robežām, krāsu triepieniem un pilieniem tiek veikli uzspiests nerakstīts likums: konkrētā topošā mākslas darba likums, saskaņā ar kuru visiem šiem elementiem ir jāspēlē līdzvērtīgi aktīva un aizvien plašāka loma, kas tomēr neaizēno to identitātes kodolu – pašu gleznu.
PĀRVIETOJUMI / STARP ATMIŅU UN IZTĒLI

PĀRVIETOJUMI / STARP ATMIŅU UN IZTĒLI

- - 08.09.19
Izstāde aplūko laiku un telpu, kā arī atmiņu un telpas organizēšanas principus kā izpētes lauku. Telpa šajā gadījumā nav tikai ģeogrāfisks lielums, bet ietver arī psiholoģisku, sociālu un kultūras konteksta nozīmi. Cilvēks, atrodoties nemitīgā kustībā, savu attiecību un pārvietošanās trajektoriju veido cieši saistītu ar telpiskiem nosacījumiem. Savukārt telpas uztvere mainās atkarībā no skatupunkta, pieredzes, uztveres, sociālā un kultūras konteksta un vēl neskaitāmies nosacījumiem. Telpas uztvere ir saistīta ar atmiņu.