ANIMĀLIJA

Publicēts: 13.11.19

FILIPS ŠALAJEVS

Filips Šalajevs (1929, Krievijā – 2008, Latvijā) – “strādnieks un gleznotājs”, naivās mākslas pārstāvis, animālists un portretists. Pirmo izstādi sarīkojis vēl skolā, būdams 11 gadus vecs. Kopš pusaudža gadiem daudz un smagi strādājis: jau no 14 gadu vecuma palīdzējis mātei smagos lauku darbos, sākotnēji zemnieku saimniecībā, vēlāk dzelzceļa palīgsaimniecībā, dažus gadus strādājis apavu darbnīcā. Ieguvis augstas kategorijas instrumentu atslēdznieka profesiju, Filips Šalajevs uzsāka darbu Rīgas turbomehāniskajā rūpnīcā. Zīmēšanu un glezniecību sākotnēji apguvis patstāvīgi no grāmatām par mākslu, vēlāk 32 gadu vecumā iestājies VEF kultūras nama tēlotājmākslas studijā pie ievērojamā latviešu gleznotāja Ulda Zemzara. Būdams Šalajeva pirmais mākslas skolotājs, Zemzars savulaik izteicies par viņa daiļradi: „Viņa mākslai piemīt izteiksmīgs raksturīgums. Viņš ir dabas un dzīvnieku draugs. [..] Tādēļ savos zvēros viņš it kā ievieto cilvēka dvēseli, pirmām kārtām – savējo. Mēs lūkojamies uz viņa vilku, lāci vai tīģeri, bet no tiem viņš pats uzlūko mūs, uzrunā mūs.”

Mākslinieka daiļradē dominē animālija. Šalajevs vislabprātāk gleznoja tīģerus, lauvas, vilkus un citus lielo kaķu dzimtas pārstāvjus, uz ko rosināja klaiņojošu kaķu vērošana mākslinieka darbnīcas tuvumā. Savos darbos Šalajevs atainoja dzīvniekus kā cēlas un apbrīnojas, līdz galam neizzinātas būtnes reālās dabas apstākļos, nereti kopā ar mazuļiem, medībās.

„Strādnieki varbūt vēl nesaprot, cik ļoti cilvēkiem ir nepieciešami dzīvnieki, lai gan dzīvnieki varētu dzīvot arī bez mums. Tādēļ nebrīnieties, ja, dienas lielāko daļu pavadīdams rūpnīcā, es tomēr vislabprātāk gleznoju tīģerus”. / Filips Šalajevs/

Mākslinieks savulaik uzvarējis vairākas Vissavienības pašdarbības skatēs. Pirmo personālizstādi sarīkojis 1975. gadā Latvijas dabas muzejā. Tolaik izstādes katalogā Šalajevs identificēts kā “strādnieks un gleznotājs”, jo mākslai varēja pievērsties tikai no darba brīvajā laikā. Kopš tā laika Filipa Šalajeva darbu izstādes bija skatāmas gan Latvijā, gan ārvalstīs – Krievijā, Vācijā, Nīderlandē.

Tatjana Černova