ĀRPUS LAIKA

Publicēts: 16.05.20

SIGURDS VĪDZIRKSTE

(1928, Daugavpils – 1974, Ņujorka)

“Man nav noslieces piešķirt lielu nozīmi vārdiem. No vārdiem tapināti darbi ir tikai priekšnesums, nevis radīšana. Tie ir ierobežoti. Tie ir tikai tiešās uztveres atspulgi. Drīzāk novērtēju darbus, kas izaug tiešā darba procesā. Gleznošanai būtu jānotiek tieši fiziskajā pasaulē.

Pirmajai radošajai idejai trūkst formas. Tā ir tīra esence, kas nesatur izteiksmes līdzekļus. Bet tad seko otrā radīšanas fāze, kad ideja iegūst formu un attīstību, kas ir izsakāma simbolos.” /S. Vīdzirkste/

Latviešu trimdas mākslinieks Sigurds Vīdzirkste dzimis Daugavpilī 1928. gada 10. februārī. Sākotnējās iemaņas mākslā guvis pie mākslinieka Jāņa Kalmītes, mācoties pamatskolā Rīgā. Izglītošanās gaitas turpinājis Rīgas Valsts tehnikumā ķīmijas nodaļā. 1944. gadā kopā ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Vāciju (Mērbeku), kur mācījies pie Latviešu gleznotāja Voldemāra Tones. 1950. gadā emigrējis uz ASV un apmeties uz dzīvi Ņujorkā – tā laika mākslas attīstības epicentrā. Vīdzirkste pievērsās abstraktajai glezniecībai, apmeklēja “Mākslas studentu līgu” Ņujorkā, kur savulaik mācījās slavenie abstraktā ekspresionisma pārstāvji Marks Rotko, Džeksons Polloks, Bārnets Ņūmens, Klifords Stills, u.c. Mākslas studentu līgā Vīdzirkste apmeklēja Vila Bārneta darbnīcu.

Piecdesmito gadu sākumā Vīdzirkste bija starp pirmajiem Ņujorkas latviešu māksliniekiem, kuri sāka rīkot savu darbu izstādes. Savā daiļradē Vīdzirkste sākotnēji bija ietekmējies no Amerikas abstraktajiem ekspresionistiem, tostarp no Marka Rotko un Vilema de Kūninga, kā arī no Eiropas gleznotājiem Žana Dibifē un Antoni Tapjesa, vēlāk aktīvi strādājis, lai radītu jaunus izteiksmes veidus mākslā, savos darbos neierasti integrējot eksaktās zinātnes – ķīmiju, matemātiku, astronomiju, filozofiju un mūziku.

Vīdzirkstes daiļrades attīstību iespaidoja arī 20. gadsimta otrās puses vēsturiskie notikumi un mākslinieka dzīves pavērsieni – dienests ASV kara flotē, ceļojumi uz Eiropu un vairāku gadu uzturēšanās Spānijā, audiovizuālo lietu speciālista darbs Ņujorkas Federālajā rezervju bankā, piecpadsmit gadu garumā veidojot statistiskas kartes, kā arī aktīva dalība trimdas latviešu radošajā apvienībā “Elles ķēķis”.

Vīdzirkstes autortehnika un individuālais rokraksts, kas balstījās uz kibernētikas likumiem un mākslinieka zināšanām dažādās ar mākslu nesaistītās jomās, attīstījās sešdesmito gadu sākumā. Jaunradītajiem lielformāta darbiem bez nosaukuma un datējuma, ko pats mākslinieks nodēvēja par ‘kibernētiskajiem audekliem’ (1963), bija raksturīgi reljefi punktveidīgi pacēlumi (izciļņi), kas izvietoti sistemātiski noteiktā ritmiskā kārtojumā uz gandrīz monohromas audekla virsmas. 1968. gadā Kips Bay galerijā Ņujorkā notika Vīdzirkstes pirmā ‘kibernētisko audeklu’ personālizstāde ar identisku nosaukumu.

Runājot par savu glezniecību, Vīdzirkste allaž uzsvēra darbu satura un emocionālās kvalitātes nozīmi. Mākslinieka laikabiedrs Jānis Krēsliņš trimdas žurnālā “Jaunā Gaita”, ar kuru arī Vīdzirkste bija aktīvi sadarbojies, rakstīja: “Vīdzirkste ir abstraktists. Tomēr viņš neatzīst vairumu, kas glezno abstrakti; tie viņa uztverē rotaļājas ar krāsām, aistētizē − pie tam parasti viens otru atdarinot. Savā mākslā Vīdzirkste gribējis būt tiešs, vienkāršs un godīgs.” (1961)

Līdzīgi daudziem trimdas māksliniekiem Ņujorkas mākslinieka Vīdzirkstes daiļrade Latvijā nebija zināma līdz pat 20. gadsimta beigām. Viņš bija piedalījies grupu skatēs un rīkojis personālizstādes daudzviet ASV (Ņujorkā, Čikāga, Bostonā, Filadelfijā, Ņūhoupā u.c.), savukārt Latvijā Vīdzirkstes māksla pirmo reizi tika demonstrēta tikai divdesmit gadus pēc mākslinieka nāves, 1995. gadā rīkotajā piemiņas izstādē Mākslas muzejā Arsenāls. Sigurds Vīdzirkste ir devis nopietnu ieguldījumu abstraktās glezniecības attīstībā un var tikt uzskatīts par kibernētiskās glezniecības pirmgājēju ASV.

Vīdzirkstes mākslas darbi atrodas privātkolekcijās un muzejos Latvijā, tostarp Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, un ASV. Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijā Vīdzirkstes darbi nonākuši, pateicoties pēdējo gadu kolekcijas papildinājumiem ar Bazila Alkaci iepirkumu fonda atbalstu un mākslinieces Dainas Dagnijas (1937-2019) dāvinājumam.

Tatjana Černova