Ideju kolekcijas

Publicēts: 15.11.19

“Valdas Podkalnes ierosmes ir kā vēlmju, cerību un prieka pilna sēkla, kas izsēta pasaulē kā sava veida augsnē ilgās, ka šī sēkla ar visu tajā mītošo informāciju nākotnē brīnišķīgā veidā zels un plauks.” /Haralds Jegodzienskis/

Izstāde “Ideju kolekcijas”, ir mākslinieces Valdas Podkalnes iniciēts koncepts. Izstādē eksponētas divas darbu sērijas – konceptuālu krūzīšu kolekcija, kas tapusi 1993. gadā, un porcelāna bloki, kas radīti 2017./2018. gadā. Visus darbus vieno fakts, ka to formas dizainu veidojusi Valda Podkalne, savukārt tās apgleznojuši vai kā citādi radoši turpinājuši daudzi citi, pašas autores izraudzīti un uzaicināti mākslinieki. Ja rūpnieciskajā dizainā šādi radoši kopdarbi ir ierasta prakse, tad laikmetīgajā mākslā – daudz retāka parādība. Valdas Podkalnes sociālajā projektā, kas apvieno gadsimtus, iesaistīti 34 Latvijas kultūras ainā nozīmīgi mākslinieki. Izveidots arī katalogs “BLOG.KS” kā spilgta šī notikuma dokumentācija.

Valda Podkalne ir māksliniece, kas strādā ne vien ar keramiku, bet arī fotogrāfiju un konceptuālām instalācijām. Māksliniece ir atpazīstama Latvijas un Eiropas laikmetīgās mākslas kontekstā. Viņas darbi atrodas dažādās Eiropas muzeju kolekcijās, un ir gūtas vairākas atzinības gan citur Eiropā, gan biennālēs un starptautiskās izstādēs Latvijā. Savulaik absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Industriālā dizaina nodaļu, docējusi arī Vizuālās komunikācijas nodaļā. Kopumā strādājusi par pasniedzēju Latvijas Mākslas akadēmijā 27 gadus. Šobrīd Valda Podkalne ir brīvmāksliniece, regulāri rīko personālizstādes, kurās ar dažādu materiālu starpniecību reflektē par atmiņām, dzīves pagriezieniem un sastaptajiem cilvēkiem.

KOLEKCIJA

Raksturojot Valdas Podkalnes rokrakstu 20. gadsimta 90. gados, Daiga Rudzāte katalogā “BLOG.KS” raksta: “Valdas trauki bija kā izkāpuši no šķietami pilnīgi eksakta prāta veidotas ģeometriskas pasaules, kur visu izsaka cilindri, trīsstūri, daudzskaldņi, lodes, elipses un kurai bija raksturīgs tīras, košas krāsas klājums tikpat ģeometriskā ritmā”. 1993. gadā Valda Podkalne uzaicināja apgleznot sava dizaina krūzītes Inesi Brants, Romi Bēmu, Anatoliju Borodkinu, Andri Breži, Induli Gailānu, Helēnu Heinrihsoni, Ivaru Heinrihsonu, Pēteri Martinsonu, Sarmīti Māliņu, Anitu Melderi, Andru Neiburgu, Juri Putrāmu, Marutu Raudi, Māri Subaču, Ingrīdu Zāberi un Vilni Zāberu. Galerijā “Bastejs” tapa izstāde “Kolekcionāriem”, no kuras atklāšanas saglabājies Anatolija Pjatkina veikts videoieraksts. “No mūsdienu skatpunkta raugoties, šai izstādei un tās eksponātiem ir ne tikai unikālu dizaina priekšmetu loma. Tā ir arī spilgta dokumentāla liecība par tālaika Latvijas mākslas procesiem un personībām,” turpina Daiga Rudzāte, “Zināmā mērā tas bija kreatīvas lēkmes laiks, kurā būtiski ir spēles un eksperimenta elementi. “Man gribējās, lai tas ir īsts paaudžu mikslis; autori, kas reprezentē visdažādākās mākslas jomas.” Valda Podkalne, piedāvājot apgleznot krūzītes, viņiem pavēra citu, neierastu plakni – baltu un gludu porcelāna virsmu.”

BLOG.KS

“25 gadus vēlāk, kad ir izaugusi jauna mākslinieku paaudze, Valda šo akciju atkārto kopā ar 17 jauniem māksliniekiem. [..] Pirmkārt, varbūt būtu mazliet savādi šiem jaunajiem, dumpīgajiem un nihilistiskajiem, bohēmiskajiem un ideālistiskajiem, postmodernajiem, Rietumu gaisu apostījušajiem, drošajiem un neirotiskajiem, pārintelektuālajiem un pārjūtīgajiem dot apgleznot kaut ko tik skaidri definētu un buržuāziski mietpilsonisku kā porcelāna tasīte. Otrkārt, tasītes gadījumā mākslinieku vada nosacījums saglabāt tās funkcionalitāti. Ar bloku šāda nosacījuma nav, un mākslinieka brīvība ir neierobežota, ko arī redzam veidos, kā šī brīvība tikusi izmantota,“ raksta Helmuts Caune kataloga “BLOG.KS” ievadā.

Porcelāna bloku sērijas tapšanā piedalās apvienība “GolfClayderman”, Katrīna Čemme, Kaspars Groševs, Haralds Jegodzienskis, Jānis Krauklis, Ieva Kraule-Kūna, Maija Kurševa, Andrejs Lavrinovičs, Anete Melece, Katrīna Neiburga, Ojārs Pētersons, Beate Poikāne, Krišs Salmanis, Evita Vasiļjeva, Evelīna Vida, Lote Vilma Vītiņa un Amanda Ziemele. Arī Valda Podkalne pati ir strādājusi gan ar krūzītes, gan bloka formu, radot tām savu interpretāciju, līdz ar to ieņemot gan iniciatores lomu, gan nostājoties līdzās uzrunātajiem māksliniekiem – saviem līdzgaitniekiem. “Bloks ir rezultāts – produkts, kas izriet no šajās visnotaļ šaurajās un specifiskajās sociālajās attiecībās uzkrātās enerģijas un uzticības kapitāla,” secina Helmuts Caune.

“Nereti mēs kautrējamies sevi un tāpat arī lietas nostādīt citu pie citas vai citu pret citu. Ir jāievēro intīmā sfēra, un kopumā iezīmējas vēlēšanās norobežoties no otra. [..] Savukārt, ja cilvēkus un lietas nostāda cieši citu pie citas, tādējādi mazinot atsvešinātību, veidojas diferencēti diskursi – uzplaukst dažādu aspektu nianses, kas, pavirši raugoties, gan tikušas pamanītas kā klātesošas, taču tagad atmirdz visā skaidrībā. [..] Sekas šādam kopā savešanas procesam – vai tie būtu cilvēki vai lietas – var būt šķiršanās no nenozīmīgā,” raksta viens no projekta dalībniekiem, mākslinieks Haralds Jegodzienskis, ““BLOG.KS” kā projekts liek mums pārdomāt, padarīt atpazīstamas šķietami nepārvaramu mūru saknes: katrs būvakmens no kopuma ansambļa uzzied savā individuālajā fantāzijas bagātībā un enerģiskajā dziņā.”

Iepazīstināšanu ar šo sociālo mākslas projektu, ko Haralds Jegodzienskis nosauc par “sociālo darbu” bet Helmuts Caune definē kā “sociālu produktu” vēlos noslēgt ar Helmuta Caunes kataloga “BLOG.KS” ievadteksta pēdējiem teikumiem: “Gan mākslinieku darba rezultāts, gan teksti, ar ko viņi papildina savus darbus, ir vēsturiska liecība par kādu vietu, laiku un to apdzīvojošo apziņu dzīvēm. Valda deva iespēju caur vienlaikus piejaucēto un kaprīzo porcelāna mediju reģistrēt kaut ko, kas kādam liekas būtisks, un tagad šis būtiskais ir pieejams arī mūsu – visu pārējo – apcerei.”

Ieva Nagliņa