SOLARIS

Publicēts: 09.05.19

Prof. Dr. Remigijus Venckus

Izstāde: 18.05.2019. “Solaris” ir labi pazīstamā lietuviešu mediju mākslinieka prof. Ph.D. Remigijus Venckus mākslas izstāde. Izstāde tiks atklāta Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā plkst. 19.00.

Ideja: Par Solaris okeānu. Pēdējā laikā man nav bijis daudz laika lasīt daiļliteratūru, bet patiesībā man pietrūkst grāmatu tārpa perioda, kuru piedzīvoju pirms dažiem gadiem. 2017. gada vasarā es atgriezos pie savām jau aizmirstajām lasīšanas aktivitātēm. Pusi atvaļinājuma pavadīju pie Lietuvas ezeriem ar interesantām grāmatām, un mana akadēmiskā dzīve man nebija sarūpējusi itin nekā darāma. Tad es izlasīju romānu “Solaris” – vienu no neaizmirstamākajām zinātniskās fantastikas grāmatām, kas sarakstīta 1961. gadā. Šī iespaidīgā šedevra autors ir daudzu starptautisku balvu laureāts, poļu intelektuālis un filozofs Staņislavs Lems. Iepriekš nebiju lasījis nevienu no viņa darbiem, bet biju redzējis dažas filmas, kas uzņemtas pēc viņa grāmatu motīviem.

Lappusi pēc lappuses es ļoti uzmanīgi izlasīju visus teikumus, un to saturs mani fascinēja. Lema stāsts manā prātā lika ataust jauniem retoriskiem jautājumiem: es nemitīgi jautāju sev par stāsta spēcīgo loģiku un rūpīgi centos izskaidrot mistisko, neizpētīto Solaris planētu.

Pat tagad mani fascinē autora ideja, ka Solaris ir intelektuāls okeāns, kas var reaģēt uz jebkuru cilvēka domu, vēlmi un sapni. Tādējādi jebkura intelektuāla būtne var likt planētai veidot kopijas savai reālai vai iedomātai iepriekšējai dzīvei vai savstarpējām attiecībām; pat tādām, kas nekad nav pastāvējušas vai nebūtu iespējamas nākotnes pasaulē. Dzīvo būtņu vēlmes, idejas un nerealizētie sapņi dažkārt varēja ierobežot planētas ģenēzi. Tādējādi Solaris kļuva par paškopējošu sistēmu, kurā šīs jaunās un līdz šim neredzētās formas var vienlaikus piesaistīt un biedēt ziņkārīgos.

Grāmatas beigās Lems rosina mūs domāt par mūsu neparasto un plašo vientulību zem saules, cilvēkiem vienmēr vēloties kolonizēt aizvien jaunas planētas, dzīvības un civilizācijas. Tādējādi cilvēki tiek atklāti kā sīki, šauri domājoši un iesaistīti teroristiskās darbībās sava personiskā maziskā ego dēļ. Dzīvē mēs esam tik aizņemti, ka neredzam šos loģiskos faktorus; mēs joprojām meklējam kādu, kuram uzvelt vainu par savu vientulību un nelaimi.

“Solaris” mani ir tik ļoti iespaidojis, ka esmu sācis veidot jaunu fotogrāfiju ciklu, kurš ir veltīts Lema krāšņajai zinātniskās fantastikas idejai. Laiku pa laikam es pastaigājos ar savu fotokameru, fotografējot savādas un īpatnas arhitektūras detaļas, apvienojot dažādus attēlus jaunās konstrukcijās, lai veidotu jaunu iespaidīgu ciklu, kurā varētu intuitīvi paust savas jūtas par vientulību – to vientulību, kas jau ir atainota un izkropļota daudz un dažādos jaunās, neeksistējošās realitātes fotoattēlos. Kas zina, varbūt šī jaunā realitāte ir mana nekad objektīvi nenovērtētā eksistence…

Manas domas par “Solaris” diskursu nav nekas jauns, es šādi domāju jau kopš pusaudža gadiem, kad sāku veidot eksperimentālus un tolaik neveiksmīgus attēlus. Pēc vairāk nekā 15 gadiem sāku uzmanīgi analizēt šos attēlus un apjautu, ka šie dažādie un tobrīd šķietami neveiksmīgie, pārmēru izturētie attēli nav nemaz tik slikti un ir pelnījuši zināmu uzmanību. Tādējādi vecie attēli turpina mani vedināt uz domām par vizualitāti un tās nākotnes jēgu. Šie tēli ir iedzinuši mani atpakaļ pagātnes atmiņu, jūtu, smaržu un taustes pārdzīvojumu labirintā.

Laiku pa laikam fotogrāfija man atklājas kā pagātnes laiktelpas pieredžu virskārta, tāpat kā inteliģentais “Solaris”, kas ļāva man iegrimt manā aizliegtajā un (ne)reālajā realitātē, kura nekad nav bijusi aizraujošāka. Tādējādi mani pārņēma retoriski jautājumi bez konkrētām atbildēm: kas ir mans laiks un telpa, mans dzīvesveids, virzieni manā daiļradē, vai es esmu reāls vai arī manu vidi mākslīgi kopē kāds, kurš ir inteliģentāks par jebkuru pasaules radību, utt.?

Tomēr (ne)beidzamie jautājumi padara mani stiprāku un stabilāku pieejā attēliem, kas turpina mani bombardēt ar jautājumiem par jūtām, kādas man jau bija pagātnē un ir vēl joprojām, novērtējot manas cerības, saikni ar apkārtējiem, manu ikdienas mijiedarbību ar radiniekiem un kolēģiem mākslas vai akadēmiskajā jomā. Mani fotoattēli ietekmē mani tāpat kā Lema “Solaris”: skatoties un analizējot savus attēlus, es sevi nepārtraukti lasu kā bezgalīgu datu bāzi…

Jautājums ir par to, kas patiesībā ir “Solaris”, un man šķiet, ka tā ir nemateriālā matemātiskā formula, līdzīga netveramai džeza mūzikai, kas mani aizved neierobežotā improvizācijā; tas ļoti līdzinās 20. gadsimta sirreālistu piekoptajai automātiskajai rakstīšanai. Tomēr es turpinu atgriezties pie aizgājušajiem gadsimtiem, kad izcili filozofi, mākslinieki un zinātnieki meklēja paši savu un universālu “Solaris”. Man joprojām ir romantiska vēlme atrast īsto “Solaris” un saprast savu lomu domājošo, (ne)esošo parādību okeānā… Varbūt es varētu atgriezties pie visu sākumu sākuma, pie neverbālās Dieva valodas, kurā viss ir saprotams jebkurā (ne)zināmā dimensijā, kur man vēl nekad nav bijusi iespēja sevi patiesi atrast…

 

Par mākslinieku. Prof. Dr. R. Venckus ir mākslas kritiķis un mediju mākslinieks. 2014. gadā Viļņas Mākslas akadēmijā aizstāvējis doktora grādu humanitārajās zinātnēs: Žaka Deridā dekonstrukcijas teorija video mākslas analīzē.

  1. Venckus ir Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes Fundamentālo zinātņu fakultātes Grafikas sistēmu katedras profesors. Autors 18 zinātniskiem rakstiem, 5 pētnieciskiem ziņojumiem, kas prezentēti starptautiskās konferencēs ārvalstīs, un 20 pētnieciskiem ziņojumiem, kas publicēti zinātniskās konferencēs Lietuvā. Iepriekš strādājis par asociēto profesoru Vītauta Dižā Universitātē un par Radošās sabiedrības un ekonomikas institūta direktoru Kazimira Simonaviča Universitātē; bijis pasniedzējs Viļņas Universitātē, Šauļu Universitātē, Viļņas Mākslas akadēmijā.
  2. Venckus ir arī mediju mākslinieks, kas parasti darbojas fotomākslas jomā. Viņa daiļrades pamatmotīvi ir atmiņa, laiks un personiskā pieredze, kā arī vīrieša ķermeņa un seksualitātes interpretācijas. 2010. gadā pārstāvējis Lietuvu starptautiskā erotiskas vizuālās mākslas izstādē (Polijas Nacionālais muzejs). Piedalījies 30 grupu izstādēs ārvalstīs un 37 grupu izstādēs Lietuvā, kā arī sarīkojis 50 personālizstādes Lietuvā un 5 ārzemēs.

Lietuvā R. Venckus ir pazīstams kā mākslas kritiķis, kurš recenzē laikmetīgās mākslas izstādes un raksta par glezniecību, fotografēšanu un video mākslu. Bez viņa kritiskajām atsauksmēm par labi pazīstamiem lietuviešu un rietumu māksliniekiem nav iedomājamas izstādes ne tikai Lietuvā, bet arī ASV, Dānijā, Polijā, Krievijā, Latvijā u.c. R. Venckus ir 258 mākslas un kultūras kritikas rakstu autors.

PAPILDINFORMĀCIJA

Mākslinieka kontakti: e-pasts remigijus@venckus.eu / mājas lapa www.venckus.eu

Rīko: Daugavpils pilsētas pašvaldības iestāde Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, Mihaila iela 3, Daugavpils, LV-5401, Latvija

Kurators: Ph.D. Māris Čačka (tālr. +371 654 30246; e-pasts maris.cacka@daugavpils.lv)

Izstādes partneris: Viļņas Ģedimina Tehniskā universitāte (Saulėtekis av. 11, LT-10223 Viļņa, Lietuva; tālr. +375 5 274 5030; e-pasts vgtu@vgtu.lt)